Sākums
Aktualitātes
Lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības pieredze Polijas skolās

Lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības pieredze Polijas skolās

Oktobra beigās pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju devās Latvijas lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības iestāžu,  Zemkopības ministrijas un Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomes vadības pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, lai iepazītos ar Mazovijas Lauksaimniecības konsultāciju centru un divām lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības skolām.

Mazovijas lauksaimniecības konsultāciju centra (Masovian Agricultural Advisory Center) valdes priekšsēdētājs Lukas Levandovskis un Lielpolijas Lauksaimniecības konsultāciju centra (Wielkopolski Osrodek Doradztwa Rolniczego w Poznaniu), kurš atrodas Poznaņā, valdes priekšsēdētāja Justīne Viniarska iepazīstināja ar konsultāciju centru un sadarbību ar lauksaimniecības skolām.

Lauksaimniecības konsultāciju centri Polijā darbojas kā valsts organizatoriskas vienības Zemkopības un lauku attīstības ministrijas tiešā pārraudzībā. Šo centru galvenais mērķis ir atbalsta sniegšana lauksaimnieku kopienai un lauku iedzīvotājiem katrā reģionā, izstrādājot saimniecības vadības sistēmu platformu eDWIN, sniedzot ekspertu konsultācijas, apmācību un inovatīvus risinājumus mūsdienu lauksaimniecībai. Polijā kopumā darbojas 16 lauksaimniecības konsultāciju centri.

Lielpolijas Lauksaimniecības konsultāciju centrā strādā 350 darbinieki, konsultanti un jomu speciālisti, kuru misija sniedzas tālu aiz tradicionālajiem konsultāciju pakalpojumiem. Konsultāciju centrs sevi pozicionē kā katalizatoru pārmaiņām Polijas lauksaimniecības nozarē. Viena no inovācijām ir digitālā lietotne eDWIN, kas pieejama arī kā aplikācija. Tā ir visaptveroša digitālā infrastruktūra lauksaimniecības lēmumu atbalstam un integrētai kaitēkļu apkarošanai. EDWIN platforma piedāvā četrus vadošos e-konsultāciju pakalpojumus: virtuālā saimniecība, meteoroloģiskie dati, kaitēkļu monitorings un produkta izcelsmes izsekošana. Šī platforma darbojas līdzīgi, kā Latvijā pieejamā “Mans Lauks”.

Konsultāciju centra plašais pakalpojumu katalogs aptver visus mūsdienu lauksaimniecības aspektus, sākot no vides aizsardzības saistībām līdz finanšu pārvaldībai. Konsultanti ir apmācīti, lai palīdzētu klientam izprast sarežģīto normatīvo vidi, vienlaikus  palīdzot ieviest to praksē, lai spētu uzlabot rentabilitāti un ilgtspējību.

Mazovijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs ir vecākais konsultāciju centrs Polijā ar 102 gadu pieredzi. Izglītojamajiem ir iespēja šeit praktizēties, apmeklēt demonstrējumu laukus.

Viena no pamata prioritātēm visiem šiem centriem ir cieša sadarbība ar lauksaimniecības skolām. Kopumā Polijā ir 64 lauksaimniecības nozares skolas, kuras pārvalda Zemkopības un lauku attīstības ministrija. Skolas sagatavo jauniešus darbam mūsdienu lauksaimniecībā un ar to saistītajām profesijām.

Pirms Lauksaimniecības izglītības centra skolu kompleksa Goločiznā (Agricultural Education Center School Complex in Gołotczyzna) apskates bija iespēja doties uz Mazovijas Lauksaimniecības konsultāciju centra demonstrējumu laukiem, kuros vairumā ir dažādas kukurūzas šķirnes, kuras tiek apstrādātas pēc vienas un tās pašas tehnoloģijas, un tad veikti pētījumi un salīdzināti rezultāti.

Lauksaimniecības izglītības centra skolu kompleksu Goločiznā finansē Zemkopības un lauku attīstības ministrija. Latvijas delegāciju sagaidīja skolas direktors Mareks  Rutkovskis un direktora vietnieks izglītības jomā Igors Gulčinskis, kā arī pavadīja angļu valodas skolotājs Andžejs Kurbanovs.

Skolā izglītību iegūst 475 audzēkņi dažādas lauksaimniecības izglītības programmās, iegūstot tehniķa kvalifikāciju: lauksaimniecības mehanizācijas un agrotronikas, uztura un pakalpojumu, ainavu arhitektūras, lauksaimniecības uzņēmējdarbības, dārzkopības, lauku tūrisma, veterinārais, ierīču un sistēmu, atjaunojamās enerģētikas specialitātēs. 40 izglītojamie mācības apgūst neklātienē, nedēļas nogalēs, un ir 20 audzēkņu pieaugušo grupa. Skolai ir kopmītnes, kurās dzīvo 114 jaunieši no tālākiem reģioniem. Skolā strādā 60 pedagogi.

Kopmītnes ir bezmaksas, vienīgie salīdzinoši nelielie izdevumi ir par četrreizēju ēdināšanu (brokastis, pusdienas, launags, vakariņas), kas sastāda  audzēkņa līdzmaksājumu 15 zlotus (nepilni 4 eiro) dienā. Tā kā šī ir valsts skola, tad izglītība šeit ir bezmaksas. Kopmītnē pieejams daudzveidīgs aprīkojums brīvā laika pavadīšanai – biljards, galda teniss, trenažieru zāle.

Izglītojamie vispārējos priekšmetus apgūst galvenajā ēkā, bet profesionālos priekšmetus skolas teritorijā esošajās papildus ēkās.

Teritorijā ir 300 gadus vecs parks un mācību dārzs, kuru arī uztur un apkopj audzēkņi. Diemžēl pēdējos gados samazinājies dārzkopības audzēkņu skaits, siltumnīcas stāv tukšas un gaida savu renovāciju, lai iegūtu jaunu elpu citām lietām, bet pirms 20 gadiem siltumnīcās tikusi audzēta produkcija arī tirdzniecībai (gurķi un tomāti). Toties arvien lielāku popularitāti iegūst ainavu plānošanu un šī programma tiek attīstīta. Pagājušajā nedēļā atklātas jaunas, renovētas telpas šo programmu audzēkņiem.

Skolai pieder 100 ha zemes. 19 ha tiek audzēti dažādu kultūru graudaugi.

Lopkopības specialitātei palikuši tikai gaļas liellopi un zirgi, jo aptuveni 200 cūku lielais pulks bija jāiznīcina, lai izvairītos no Āfrikas cūku mēra ienākšanas reģionā. Paši savos laukos izaudzē un sagādā barību.

Skolai ir savs apmācību poligons, lai visi izglītojamie varētu iegūt gan traktora, gan vieglās automašīnas vadītāja kvalifikāciju. To, kāda kvalifikācija kuram nepieciešama, nosaka standarts. Gan teoriju, gan praksi pasniedz viens pedagogs.

Top jauna sporta zāle un tiek atjaunots stadions. Ir arī sava šautuve, kurā mācības vada šaušanas instruktors.

Teritorijā atrodas arī 1914. gadā celta ēka, kura renovēta 2024. gadā un atklāta tikai pagājušajā nedēļā. Šajās telpās atrodas mācību centrs lauksaimniecības nozares izglītojamajiem, kuri šeit ierodas no visas Polijas. Šeit pieejamas arī mūžizglītības iespējas. Ēkā saglabājušās oriģinālās freskas, ornamenti un sienu gleznojumi, kā arī grīdas, kuras tikai restaurētas.

Diskutējām par Polijas un Latvijas izglītības sistēmu. Jaunieši Polijā pamatizglītību iegūst pēc 8. klases un tad seko izvēle – 3 gadi ģimnāzijā vai 5 gadi profesionālās izglītības ieguvē.

Uz jautājumu, kā Polijā tiek organizētas prakses un vai uzņēmumiem, kuri pieņem praktikantus, tika saņemta atbilde, ka lielāko daļu prakses izglītojamie paveic skolā vai savās saimniecībās. Bet arī citas saimniecības ir ieinteresētas iegūt jaunus darbiniekus, tāpēc labprāt slēdz līgumus un pieņem praktikantus. Parasti prakses vieta tiek izvēlēta tuvāk izglītojamo mājām. Nav tāda sertificēta prakšu tīkla, kurš tiktu veidots un uzturēts no valsts finansējuma. Lauksaimniecības nozares izglītojamajiem praksei paredzētas 280 h, kuras tiek īstenotas 2 nedēļas pavasarī un 2 nedēļas rudenī.

Pēc 3. kursa izglītojamie kārto kvalifikācijas eksāmenu un pēc 5. kursa iegūst arī vidējo izglītību. Lai varētu turpināt izglītību universitātē, vispārējā izglītība ir obligāti nepieciešama.

Neviens interesents netiek atraidīts, bet meklētas iespējas uzņemt visus mācīties gribētājus, nokomplektējot rudenī jaunu papildu grupu un saskaņojot to ar ministriju, jo Polijā visas puses ir ieinteresētas, lai lauksaimniecības nozarē pietiktu jauno speciālistu.

Skolai ir ļoti stipras tradīcijas un vēlme saglabāt kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas paaudzēs ilgi.

Dienas otrajā pusē apmeklējām saimniecību AgroBober, kur mūs ļoti sirsnīgi sagaidīja saimniecības vadītājs Lukas Bobers. Saimniecība izveidota pirms 100 gadiem, to vada Lukas ar sievu. Šeit dzīvo arī viņa vecāki un divi dēli. Vai kāds no dēliem turpinās tradīcijas un būs ieinteresēts pārņemt saimniecību, uz šo atbildes nav. Ja vēlēsies, atbalstīs, bet ar varu noteikti to neuzspiedīs. Pamata nodarbošanās ir graudaugu audzēšana – rapsis, kukurūza, auzas un cukurbietes. Tiek apsaimniekoti 165ha. Ražas novākšanā sadarbojas ar kaimiņiem, jo uzskata, ka pilnībā visu tehniku gādāt tikai savas saimniecības vajadzībām ir pārāk liela izšķērdība.

Otra nodarbošanās ir lauksaimniecības navigācijas sistēmas, palīdzot saimniecībām precīzo tehnoloģiju uzstādīšanā un izmantošanā.

Pieredzes apmaiņas brauciena noslēdzošajā dienā tika apmeklēts J. Dziubiņskas Lauksaimniecības izglītības centra skolu komplekss Golądkovā (J. Dziubińska Agricultural Education Centr School Complex in Golądkowo). Arī šī mācību iestāde ir ar 100 gadus senām tradīcijām. Skolu izrādīja direktore Eva Leščinska un viņas vietnieces.

Skolai ir savs muzejs, kurā savākti ļoti interesanti ar lauksaimniecību saistīti eksponāti. Tiek uzņemtas grupas no bērnudārziem un skolām. Pirms tam šajās telpās atradusies aitu un kazu kūts.

Pirms trim gadiem skolai uzcelts jauns stadions, kurā jauniešiem iespēja uzlabot savas sportiskās prasmes. Tāpat pieejams arī mācību braukšanas poligons vadītāja apliecību iegūšanai.

Visas skolas telpas renovētas. Savu kārtu gaida pati pirmā skolas ēka, kura tikusi pārdota un 20 gadus atradusies citu īpašnieku rokās, kuri nav veikuši nekādus ieguldījumus vēsturiskajā celtnē. Nu tā atgūta un tuvākā vai tālākā nākotnē tiks atjaunota skolas vajadzībām.

J. Dziubiņskas Lauksaimniecības izglītības centra skolu kompleksā apgūstamās profesijas: lauksaimniecības mehanizācijas un agrotronikas, ainavu arhitektūras, atjaunojamās enerģijas ierīces un sistēmas, veterinārijas, uztura un ēdināšanas pakalpojumu tehniķis, mehāniķis-lauksaimniecības transportlīdzekļu un mašīnu vadītājs.

Skolā mācības apgūst 314 audzēkņi, 109 meitenes un 205 zēni. Strādā 49 pedagogi un 21 tehniskais darbinieks.

Mācības notiek no plkst. 7.40 līdz 14.40. Stundu saraksts visam mācību gadam tiek izstrādāts augustā, nepieciešamības gadījumā precizēts janvārī.

Vienā grupā mācās ne vairāk kā 24 audzēkņi. Šeit ir ierasta prakse apvienot, piemēram, 12 ainavu plānotājus un 12 lauksaimniekus. Šādu pieeju novērojām arī iepriekš apmeklētajā mācību iestādē. Vispārizglītojošos priekšmetus audzēkņi apgūst kopā.

Skolai savs dārzs, kuru pilnībā izveidojuši un uztur audzēkņi. Siltumnīca. Ir arī mini zoodārzs – ponijs, kazas, truši u. c.   veterinārijas audzēkņu vajadzībām, kā arī poļu sarkano govju ganāmpulks, kas ir īpaša šķirne, un to cenšas saglabāt. Šīs šķirnes govis spēj dzīvot āra apstākļos visu gadu. Par dzīvniekiem ikdienā rūpējas algoti darbinieki.

Skolai pieder arī 25 ha zemes, kuru apstrādā audzēkņi mācību procesa ietvaros. Interesanti, ka praktisko nodarbību nolūkam lauksaimniecības tehniku uz apkopēm šeit ved arī apkārtnes uzņēmēji, noslēdzot trīspusējo līgumu: saimnieks, pedagogs, audzēknis. Tehniku pedagogu uzraudzībā labo audzēkņi un uzņēmējiem jāsedz tikai izmantoto detaļu izmaksas, bet par paveikto darbu nē.

Skolai ir sadarbība ar vairāk nekā 50 uzņēmumiem, kuros audzēkņiem ir iespēja iziet praktisko apmācību.

Skola ir “zaļi” domājoša. Tiek izmantoti tikai atjaunojamie enerģijas avoti, tiek krāts lietus ūdens siltumnīcas laistīšanai. Skolai ir saules paneļu parks, lai arī to varētu izmantot mācībām atjaunojamās enerģijas ierīces un sistēmas tehniķi.

Arī šajā skolā tiek nodrošināta ēdināšana četras reizes dienā, kas izmaksā 9,5 zlotus (nepilni 3 eiro). Skolas pārstāves apgalvo, ka ar šo naudu pietiek, nav nepieciešams papildus finansējums no valsts. Polijā nav ikmēneša stipendiju izglītojamajiem, tikai vienreizējas par īpašiem sasniegumiem mācībās vai konkursos.

Abas dienas pēc vakariņām mācību brauciena dalībnieki pulcējās uz vakara apspriedi, lai apspriestu dienā redzēto un dzirdēto.

Būtiskākā atšķirība – skolām nav jācīnās ar finansiālām grūtībām, naudas pietiek gan izglītības procesam, mācību tehniskajai bāzei, gan skolu telpu uzturēšanai, atjaunošanai. Pārsteidz minimālais ēdināšanas izmaksu apjoms audzēkņiem Polijā, kas Latvijā ir liels slogs vecākiem. Tāpat arī bezmaksas kopmītņu pieejamība.

Skolām ir daudz lielāka brīvība attiecībā uz sava darba plānošanu. Ja ir nepieciešams uzņemt vairāk audzēkņu kādā programmā, saskaņojot ar ministriju, to drīkst darīt, jo svarīgs ir ikkatrs jaunietis, kurš vēlas apgūt lauksaimniecības priekšmetus. Radās iespaids, ka nav tik lielas birokrātijas vienkāršu jautājumu sakārtošanai.

Kā norma skolās ir mācību poligoni, kuros jaunieši apgūst gan traktora vadītāja, gan vieglās automašīnas vadītāja kvalifikācijām nepieciešamās prasmes un iegūst vadītāju apliecības. Mums šis jautājums kā nepieciešamība aktualizējās šī gada standartu izstrādes procesā, kas gan bez papildu finansējuma varētu būt liels slogs izglītības iestādēm.

Patiess prieks par diskusijām un atklāsmēm, kas varētu būt noderīgs un ieviešams Latvijas profesionālās izglītības sistēmā. Domājams, katrs no brauciena dalībniekiem ieguva kādu vērtīgu atziņu, ko izmantos turpmākajā ikdienā.

Pasākums īstenots saskaņā ar 2025. gada 3. aprīļa Lauku atbalsta dienesta lēmumu Nr. 10.9.1-11/25/1340-e, projekta "Atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai” ietvaros.
Publicēts:
27. oktobris, 2025.
Nozare/joma:
AugkopībaIzglītība/pieredzeLauku attīstībaLopkopība
Autors:

Dita MAURAUGA
LLKC Tālākizglītības nodaļas izglītības projektu vadītāja

Maija SIRVIDE
LLKC Tālākizglītības nodaļas izglītības projektu vadītāja
Tālrunis: 63050220
E-pasts: maija.sirvide@llkc.lv

Dalīties

Citas aktualitātes

Pieteikšanās Lauku tīkls jaunumiem!
Uzzini pirmais par jaunumiem savā nozarē!
Adrese
Rīgas ielā 34, Ozolnieki,
Ozolnieku pagasts,
Jelgavas novads,
LV-3018, Latvija
Mediji
Arhīvs
Arhīvs
© 2025 Visas tiesības aizsargātas. Valsts lauku tīkls

Norises datums

Norises datums