Uz jubileju bija sabraukušas čadīgās dāmas teju no visiem Latvijas novadiem, Lietuvas un Igaunijas sadarbības partneres, kā arī LLSA atbalstītāji no politiķu un amatpersonu vidus.

Svin ar vērienu

Tā kā viesu skaits pārsniedza 150, svētku koncertu, uzrunas un modes skati visi klausījās un vēroja Saulaines skolas lielajā zālē. Te aktīvās dāmas laipni sagaidīja direktore Iveta Leitlante un Codes sētas «Vaidelotes» saimniece Daira Jātniece ar pīrāgiem un plātsmaizēm, kas, sevišķi tālāka ceļa braucējām, bija pašā laikā.

Grupa «Mediante» izpelnījās ovācijas un līdzidziedāšanu galvenokārt ar Imanta Kalniņa dziesmām. Uz ekrāna mainījās fotogalerija, kurā varēja meklēt sevi un pazīstamās sievietes pirms desmit un 20 gadiem kopīgās mācībās, festivālos un darbnīcās.

LLSA pirmsākumus 1998. gadā kopīgā uzrunā atgādināja bijusī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja vadītāja Eleonora Maisaka un agrākā raidījuma «Savai zemītei» veidotāja Daina Bruņiniece. Viņas uzsvēra, cik liela loma lauku sieviešu aktivizēšanā un izglītošanā visā Latvijā bijusi Rasmai Freimanei, kura pēc asociācijas nodibināšanas 2000. gada 28. novembrī kļuva par tās pirmo vadītāju. Viņas izcēla arī profesores Baibas Rivžas ieguldījumu, kura turpina iedvesmot sievietes iegūt augstāko izglītību, Saeimas deputātes Aivas Vīksnas atbalstu, kura tolaik bija uzņēmējdarbības mentore un lektore.

Velte saimniecei

Rasmas Freimanes vēstuli svētku dalībniecēm nolasīja, jo viņa pati nevarēja atbraukt no Mūrmuižas. Rīkotājas nodeva sveicienus no bijušās zemkopības ministres un premjerministres Laimdotas Straujumas, kura darbības sākumā sniedza lielu palīdzību jaunveidotajai biedrībai.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks uzsvēra, ka stiprās sievietes audzina stiprus vīriešus un ir īstās pavarda sargātājas. Viņš nožēlojot, ka nav pajautājis vecmāmiņai biezpiena plācenīšu recepti, un mammai – kā pareizi gatavojams kuģelis, jo pašam tik labi šie ēdieni neizdodas. Viņš svētku rīkotājai Vivitai Ķeizarei nodeva ziedu pušķi un dāvanu Kaucmindes saimniecei Aivai Dreimanei-Ozolzīlei, kura viesus pēc svinīgā sarīkojuma sagaidīja atdzimt sākušajā pilī.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Biruta Ingiļāvičute līdz ar sveicieniem no iestādes kolēģiem uzteica lauku sievas par arvien augošo līdzdalību un dāvāja Latvijā darinātas veltes.

LLSA vadītāja Vineta Geršebeka pauda – «pilsētā trokšņo, bet laukos elpo», tāpēc tieši lauku sievu spēja turēt stipru mugurkaulu un pasmaidīt arī grūtā brīdī uztur sabiedrībā stipru garu. Viņa uzsvēra, ka lauku dāmu klubu dalībnieces nereti ir starp balvas «Sējējs» saņēmējām un nominantēm.

Baltietes izceļas

Aiva Vīksna uzsvēra, ka aktīvās lauku sievietes nes gaismu katrā kopienā un visā Latvijā, turklāt Baltijas valstu dāmas izceļas starp citām Eiropas pārstāvēm ar spēku un prasmi visu panākt un darīt pašām.

Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere atgādināja, ka Rasma Freimane kļuva par pirmās Eiropas pilsoņu balvas saņēmēju.
Iecavas sieviešu kluba «Liepas» vadītāja Agita Hauka uzrunā uzsvēra, ka lauku sievas neļauj ne sev, ne citiem «čīkstēt un gausties», visu padara un brīvajā laikā vēl arī dara labus darbus, kas palīdz citiem. Viņa nolasīja «Liepu» dalībnieces Astrīdas Vītolas veltījuma dzejoli LLSA Sudraba svētku dalībniecēm.

Viešņas no Lietuvas daļu uzrunas teica latviski, izpelnoties ovācijas. Viņas pateicās par līdzšinējo sadarbību un aicināja latvietes ciemos nākamgad, kad Viļņas Zemnieku pilij svinēs 100 gadus.

Savukārt Igaunijas pārstāves no Tartu vēlēja spēku un čaklumu nodot jaunajām paaudzēm un kopā ar Bauskas lauku sieviešu kluba «Apvārsnis» dalībniecēm uzsāka apsveikuma dziesmu «Daudz baltu dieniņu».

Kopīgs «Pūt, vējiņi!»

Igaunijas Sieviešu biedrības Tartu nodaļas pārstāves Malla Turka un Kulliki Pika stāstīja, ka ļoti priecājušās par ielūgumu, jo viņām ir vairāk nekā 20 gadu sadarbība ar Baltijas sieviešu biedrībām. «Mēs tiešām ilgojāmies pēc savām draudzenēm, ar kurām tikšanās pārtrūka Covid laikā, un tagad tās vēlamies atjaunot,» saka Kulliki. Viņa teic, ka lielākais ieguvums ir lietišķas darbnīcas, ideju apmaiņa un mācīšanās citai no citas – «laiks pamosties un atsākt jaunu dzīvesstilu!».

Malla stāsta, ka Tartu nodaļa apvieno 21 ciemata sieviešu grupas: «Katrā grupā ir 20-30 sievietes, kopā esam 150.» Kulliki skaidro, ka viņas vada nodaļu, kurā daudzas nodarbojas ar rokdarbiem, amatniecību, piepildot mērķi kaut ko darīt kopīgi. Malla nosmej: «Mēs arī dziedam kopā – gluži kā latvieši! Apmaināmies idejām, ko darīsim, kādi ir mērķi. Ir daudz dažādu ideju arī sievietēm uzņēmējām, mūsu mērķis ir veselīga un laimīga dzīve. Tagad ir jauni plāni nākamajam posmam, ielūgsim latviešu sieviešu biedrības pie mums nākamajā oktobrī.»

Kulliki ir tūrisma speciāliste, savukārt Malla – mūzikas skolotāja. Viņa atceras kopīgu sarīkojumu, kurā sākusi igauņu valodā dziedāt «Pūt, vējiņi!», un latvieši un lietuvieši to dziedājuši līdzi katrs savā valodā. Igaunietes izmantoja iespēju arī apskatīt Bauskas novadu, jo pēc svētkiem palika nakšņot Baltajā mājā pie Rundāles pils.

Saimnieču gars

Pirmo daļu noslēdza lauku dāmu veidotā modes skate, kurā asistēja lauksaimnieks un Bauskas novada domes deputāts Māris Leitlants un Rundāles kultūras organizatore Lilita Lauskiniece.

Svinību rīkotājas no Bauskas kluba «Apvārsnis» Raimondas Ribikauskas vadībā kopā ar Kaucmindes muižas saimnieci Aivu Dreimani-Ozolzīli ciemiņus uzņēma mielastā senās ēkas jau daļēji atjaunotajās telpās. Lauku sievām un muižas īpašniecei ir plāns, kā atjaunotne ritēs kopā. Kā atklāja R. Ribikauska, te bija un būs daudz darāmā, jo pirms svētkiem notika pamatīga sakopšana un dekorēšana. Aiva Dreimane-Ozolzīle atklāj, ka 150 viesi ir lielākais skaits, kas līdz šim uzņemts pilī.

Notika mielošanās pie ugunskura zupas katla ārā, pirmajā stāvā varēja cienāties ar īsto latvju saimnieču spēcīgajiem ēdieniem un našķoties ar 25 dažādām kūkām. To vidū bija viešņu atvestās un vietējo ceptās, arī zorģenieces Ritas Rasnes torte pēc populārās Kaucmindes receptes parauga, kuru zina arī jaunieši.

Jāteic, ka jau daļēji sakārtotajās istabās ir ļoti mājīga un silta noskaņa. Lai arī darba vēl daudz, nu Kaucmindes nākotne šķiet cerīga.