LIFE Upcycling Grass projekta darbības gaitā tiks ieviestas tehnoloģijas, apritīgas uzņēmējdarbības modeļi un veicināšanas mehānismi, kas sekmēs gan ilgtspējīgu zālāju apsaimniekošanu, gan veselīgu kūdrāju aizsardzību, aizstājot lauksaimniecības produktus no neatjaunojamiem resursiem ar jauniem, ekonomiski konkurētspējīgiem un mazāk SEG intensīviem produktiem, kas ražoti no zālāju biomasas materiāliem.

Latvijā ir daudz dabisko zālāju, kurus apsaimniekojot, rodas pārpalikumi – nopļautā zāle. Tā ir vērtīga biomasa, kas bieži vien netiek izmantota, jo nav piemērota lopbarībai vai arī ir sezona, kad zāles ir pārāk daudz. Taču dabiskajiem zālājiem, lai tie saglabātos, pļaušana ir nepieciešama. Tāpēc tika meklēti risinājumi – kā varētu izmantot nopļauto zāli, radot pievienoto vērtību un tādā veidā nodrošinot to, ka dabiskie zālāji tiek apsaimniekoti.

SIA  “Sita Nature Park”  Gulbenes novada Litenes pagastā apsaimnieko Sitas Pededzes dabas lieguma teritoriju. Tā ir plaša dabīgo palieņu pļavu, bioloģiski vērtīgu zālāju, parkveida pļavas Pededzes upes krastos un citu retu biotopu, kā arī putnu aizsargājama teritorija. Stāsta saimnieks Jurijs Prokofjevs: “Pļavas šeit ir bijušas simtiem gadu. Pļavas, kuras nekad nav redzējušas ķīmiskos mēslojumus, jo te valda dabas likumi un mēs, saimniekojot šeit, dzīvojam pēc šiem likumiem. Visa mūsu saimniecības darbība ir pakārtota, lai saglabātu šīs dabas vērtības mūsu nākošai paaudzei, tāpēc pirms četriem gadiem uzsākām gaļas liellopu audzēšanu savā saimniecībā Pededzes upes krastā”.

Palieņu pļavās bioloģiskais zālāju sastāvs ir daudzveidīgs, tomēr ļoti daudz aug grīšļi, tos dzīvnieki ēd nelabprāt. Arī sagatavotā lopbarība ar lielu grīšļveidīgo sugu īpatsvaru  dzīvniekiem ziemošanas periodā negaršo. Savukārt, ja vasaras sezona ir mitra, kā šogad, tad pļavās izaug liels biomasas daudzums, kurš nevienam tā īsti nav arī vajadzīgs.

Ideju par mazvērtīgās un par daudz saražotās produkcijas – siena ruļļu tālāku izmantošanu līdz projekta realizācijai Jurijs izloloja piecu, sešu gadu periodā. Šobrīd Litenes pagasta “Vārpiņās” ir uzstādīta mobilā rūpnīca – jūras konteiners, kurā izvietota  granulēšanas iekārta. Otrā konteinerā būs fasēšanas iekārta, kur saražotās granulas tiks fasētas divu daudzumu iepakojumos. Konteinerā iemontētajās iekārtās biomasa tiek sasmalcināta, vienmērīgi sajaukta, karsēta 90 līdz 95 grādu temperatūrā un granulēta. Rezultātā granulas ir sterils materiāls, visas nezāļu sēklas kļūst dīgtnespējīgas.

Pēc projekta realizācijas tiks izstrādāti, pārbaudīti un vietējā un starptautiskajā tirgū laisti klajā vismaz četri jauni produkti no granulētas un sasmalcinātas biomasas kā mēslošanas līdzekļu un lauksaimniecības pārtikas piedevu izejvielas:

• Granulas kā pakaiši liellopu mītnēs, jo tās var absorbēt mitrumu un smakas;
• Mēslojums augsnes uzlabošanai. Karsēšanas rezultātā izmainās biomasas ķīmiskais sastāvs un tas palīdz kūtsmēsliem krātuvēs vai kaudzēs ātrāk sadalīties. Tālāk četru līdz piecu mēnešu laikā veidojas biohumuss, kas, iestrādājot augsnē, veicinātu augsnes atdzīvināšanu bez ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem;
• Stādu substrāts ar zālāju biomasu. Granulas varētu pielietot kā kūdras aizvietotāju substrātos, piemēram: gurķiem, tomātiem mazdārziņos. Šeit sadarbībā ar SIA “Bioefekts” darbiniekiem notiks pētījumi un tālāk arī ražošana. Iestrādes šiem virzieniem jau ir sākušās;
• Ar mikroorganismiem bagātināta lopbarība piena un gaļas liellopiem. Rezultātā  granulas varētu  izmantot dzīvnieku ēdināšanā, lai samazinātu atraugas un līdz ar to arī metāna izdalīšanos atmosfērā.

Saimnieks Jurijs turpina: “Mēs esam gatavi sienu arī iepirkt no saimniekiem, kas apsaimnieko Lubānas mitrājus, Teiču rezervāta platības vai dabisko zālāju platības. 50 – 60 kilometri būtu tas attālums, kad atmaksātos siena transports. Mūs neinteresē botāniskais sastāvs, bet gan mitruma rādītāji. Mitrums  siena ruļļiem vēlams 14 līdz 16 procentu robežās”.

Projekta realizācijas posmos būs iespēja pārbaudīt un demonstrēt dažādas novatoriskas tehnoloģiskas pieejas klimatam labvēlīgai zālāju apsaimniekošanai un zālāju biomasas izmantošanai, ilgtspējīgu un ekonomiski konkurētspējīgu lauksaimniecības produktu ražošanai un izmantošanai dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tā būtu iespējams aizstāt esošos produktus, piemēram, kūdru, kas ir neatjaunojamais dabas resurss un saistīts ar augstu emisiju līmeni, kā arī novērtēt projektā ieviestās apritīgās zālāju apsaimniekošanas pieejas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem, bioloģisko daudzveidību un vietējo ekonomiku.

Projekta realizācijā ir iesaistīti pieci partneri. Vadošais partneris ir Latvijas Dabas fonds, pārējie partneri: SIA “Sita Nature Park”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, SIA “Bioefekts” un biedrība “Baltijas krasti”.