Sintija ir trejmeitiņu – Zanes, Daces un Annas – mamma. Audzinot bērnus, viņa vienmēr jutusi vecāku atbalstu, un šādu pašu sirsnīgu attieksmi viņa īsteno arī savā ģimenē.

“Esmu bijusi pilna laika mamma, bet fotografēšana vienmēr bijusi mana sirdslieta – reizēm ar to pat pelnīju naudu.” Pēc tēta Viļņa aiziešanas mūžībā viņa ar ģimeni pārcēlās no Ventspils uz Zlēkām. Tagad jaunākā meita Anna mācās Ventspils 4. vidusskolas 9. klasē, un uz skolu viņu ved Sintijas vīrs Edgars. “Pagājušajā gadā jaunākā meita pabeidza mūzikas skolu, šogad viņa trenējas volejbolā. Man ir liels prieks par savām meitām – katra ir citāda, bet katrai ir savi talanti un sapņi.”

Sintija nav atteikusies arī no savām iecerēm – viņa mācās Saulaines tehnikumā, lai kļūtu par agronomi. “Man ļoti patīk zemes darbi. Ar prieku ravēju, un gribu saprast, ko augiem vajag, ko tie spēj paņemt no augsnes. Negribēju izglītību ķeksīša pēc, tāpēc izvēlējos to, kas patiesi saista. Domāju, ka nākotnē varētu piedalīties projektu konkursos – tur šīs zināšanas būs ļoti noderīgas.”

Gredzenu saimniecībā netrūkst darba – ir govis, cūkas un vistas. “Plāni ir kā Napoleonam,” smejas Sintija. “Redzēsim, kas no visa īstenosies. Man ļoti patīk lietot uzturā pašu audzētus un iegūtus produktus. Veikalā pērku maz – meita cep maizi, mums ir savs sviests, krējums, jo gotiņas slauc mamma Lione. Dārzā aug paprika, tomāti, brokoļi, puķkāposti, gurķi, vīnogas, krūmmellenes un smiltsērkšķi. Šogad laikapstākļi nebija labvēlīgi, bet pat batātes izauga!”

Sintija sapņo saimniecību attīstīt un paplašināt, lai kļūtu par īstu lauksaimnieci. “Sivēnus audzējam pārdošanai, mums ir sava cūkgaļa un putnu gaļa. Pašu audzēto dzīvnieku gaļai ir pavisam cita garša. Es nekrītu panikā, ja jānokauj cūka vai gailis – tā ir barības ķēde. Mums ir arī pašu gatavoti gaļas konservi, dārzeņus un ogas saldējam ziemai.”

Lai būtu spēks darbam, Sintija regulāri sporto – viņas iedvesmotājs ir novadnieks maratonists Aigars Matisons. Skriešana palīdz sakārtot domas. Agrāk Sintija piedalījās pusmaratonos, tagad izvēlas īsākas distances – līdz desmit kilometriem, bet arī mājās regulāri vingro, lai uzturētu labu fizisko formu.

Fotografēšana joprojām ieņem īpašu vietu Sintijas dzīvē. Viņa mācījusies pie Gunāra Bindes, kurš reiz teicis: “Tehniskas lietas var iemācīt, bet īpašais skatījums – vai nu ir, vai nav.” “Ir bijis laiks, kad nedēļā fotografēju piecas kāzas,” atceras Sintija. “Tagad to daru retāk – vienkārši nav tik daudz laika. Es ļoti labprāt fotografēju dabu un putnus. Mans telefons ir pilns ar skaistām bildēm, kuras tikai jāsašķiro. Gribu sociālajos tīklos popularizēt domu, ka dzīvot laukos ir forši – jo tā tiešām ir! Šeit es jūtos mierā un relaksējos.”

Sintijai ir paveicies ar vīru Edgaru, kuram ir zelta sirds, rokas un gudra galva. Arī viņa patīk lauku dzīve, bet vissvarīgākais viņu ģimenē ir būt kopā. “Mūs vieno ticība – tā ir mūsu laulības stiprākais pamats,” saka Sintija. Ticība palīdz noturēt līdzsvaru ikdienā.