Covid pandēmijas laikā ģimene pārcēlās uz Gulbeni ar mērķi iegādāties lauksaimniecības zemi, lai uzbūvētu jaunu saimniecību pēc savām vēlmēm, nekādā ziņā nesaistoties ar jau esošu uzņēmumu iegādi. Bet dažādu apstākļu dēļ darījums nenotika, un turpinājās meklējumi, lai realizētu ieceri. Jūnijā parādījās informācija par to, ka ir iespēja iegādāties “Madaras”, un jūlijā jau tika parakstīts pirkuma līgums. Iegādes darījums noslēdzās 2021. gada 13. janvārī, iegādājoties kustamo un nekustamo mantu.
Kāpēc pēc dzīves Vācijā ģimene saimniekošanai izvēlējās Latviju? Salīdzinoši ar administratīvo slogu, izmaksām un citiem nosacījumiem Latvijā ir salīdzinoši vieglāk. Saimniece A. Ostra ar humoru stāsta, ka viņa pat būtu vēlējusies saimniekošanu uzsākt Spānijā vai Francijā, jo tur ir siltāks klimats. Saimnieks A. Oostra dalījās ar viņa vectēva teikto, ja vēlas pārcelties, tad jāievēro – dienvidnieki var pārcelties uz ziemeļiem, bet ziemeļniekiem nevajag braukt uz dienvidiem, jo nesakrīt mentalitātes.
Īpaša uzmanība – ēdināšanai un labturībai
Sākums bija grūts, bet viss pārvarēts. 2025. gada janvārī apritēja četri gadi, kopš tika uzsākta SIA “Oostra” saimnieciskā darbība. Pārņemtā pamatganāmpulka liela daļa tika izbrāķēta. Pievēršot īpašu uzmanību ēdināšanai, labturības nodrošināšanai, tika panākts, ka izslaukums būtiski pieauga. Uzsākot jaunās laktācijas, esošais ganāmpulks joprojām uzlabo savu sniegumu. Vēloties straujāk palielināt ganāmpulku, 2022. gadā saimnieki iegādājās 10 grūsnas teles. 2023. gadā iepirka mazās telītes (30 gab.). Secinājums – jācenšas izaudzēt pēc iespējas vairāk telīšu no sava ganāmpulka. Pašu audzētām – cits temperaments, ražība, veselības stāvoklis un ilgmūžība.
Vācijā intensīvi tika apsaimniekoti 120 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bija ap 300 liellopu, no kuriem 150 līdz 170 slaucamās govis. Pašlaik SIA “Oostra” ir ap 645 liellopu, no kuriem 325 slaucamas govis. Tiek apsaimniekoti vairāk nekā 600 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un līdz ar to lētāku lopbarību, regulāri tiek atjaunoti zālāji, sēj kukurūzu, graudus. Iesāka ar 306 ha, pakāpeniski palielinoties dzīvnieku skaitam, tiek pirkta lauksaimniecības zeme. Patlaban īpašumā ir 450 ha, pārējās ir nomas zemes. Ja kāds pārdod, piedāvā zemi, to pērk, jo domā par nākotni.
Uzsākot saimniecisko darbību, nācās saskarties ar dažādiem pārbaudījumiem. Slaukšanas procesu veica karuselī, kurš pie lielajiem tā gada ziemas mīnusiem aizsala. Diemžēl liela problēma ir daudzos īpašniekos, kas pārdodot noklusē problēmas, trūkumus, jo galvenais ir pārdot. Šajā gadījumā par labu bija fakts, ka ganāmpulks, ko pārņēma, bija mazražīgs, varēja iztikt ar to, ka slauca vienu reizi dienā. Ņemot vērā gūto darba pieredzi, iemaņas, “pārziemojot” pirmo ziemu, tika veikti daudzi uzlabojumi, investīcijas, lai optimizētu darba ražīgumu, atvieglotu ikdienu. Tika ierīkota gāzes apkures sistēma, kas viennozīmīgi rada sakoptu vidi, stabilu, konstantu, uzticamu procesu. Pirmajā saimniekošanas gadā tika uzstādīta ūdens attīrīšanas sistēma. Dzeramais ūdens bija ar paaugstinātu dzelzs saturu.
Telītes patur ganāmpulka atražošanai
Sākumā esošais ganāmpulks tika izvērtēts, izbrāķēti daudzi dzīvnieki. Ņemot vērā vēlmi attīstīties, saimniecībā iegūtās telītes tika paturētas ganāmpulka atražošanai. Tika uzbūvēti divi angāri teļiem un ataudzējamiem jaunlopiem (50 m garumā). Tā kā ES finansējuma piesaistes iespējas tobrīd netika piedāvātas, tika pieņemts lēmums, ieguldot personīgos līdzekļus, būvēt jaunu dzīvnieku novietni. Un tā 2024. gadā tika uzcelta jauna dzīvnieku novietne, kas paredzēta 200 liellopiem. Lai turpmāk attīstība noritētu pēc plāna un būtu nodrošināta dzīvnieku labturība, plānots uzbūvēt vēl vienu kūti. Atbilstoši kūtsmēslu apsaimniekošanas tehnoloģijām 2023. gadā tika uzbūvēta pakaišu kūtsmēslu krātuve, piesaistot ES finansējumu.
Pašlaik slauc karuseļa tipa iekārtā (28 vietas), kas ir ar ļoti mazu kapacitāti. Esošais karuselis ir fiziski un morāli novecojis. Plānots veikt pārbūvi un ierīkot ārējo karuseli ar 40 slaukšanās vietām, jo slaucamo govju skaits palielināsies aptuveni no 600 līdz 700 dzīvniekiem.
Rūpējoties par lopbarības kvalitātes nodrošināšanu, pie esošajām tranšejām tika uzbūvēta vēl viena lopbarības tranšeja. Optimizējot telpu noslogojumu, tika ierīkota nojume, kas veic papildbarības uzglabāšanas vietas funkcijas. Idejiski tiek strādāts pie tā, lai visa lopbarības “virtuve” atrodas vienā vietā – piebrauc lopbarības izdales mikseris, un vienā “virtuvē” uzpildās pēc paredzētās barības devas.
Patlaban ir pilnībā atjaunots tehnikas parks, agregāti un aprīkojums.
Saimnieki iesaistās visos darbos
Esot saimniecībā, rodas jautājums – kā to visu var paspēt? Saimnieki paši iesaistās ikvienā darbā – ataudzējamo dzīvnieku ēdināšana viennozīmīgi saimnieces rūpe, jo šis ir tik atbildīgs process, ko citam nevar uzticēt.
Pienu realizē AS “Rīgas Piena kombināts”. Šo darba gadu laikā ir izveidojusies stabila sadarbība. Ar pašreizējo piena cenu saimnieki ir apmierināti.
Jautāju, ko ieteiktu, ja kāds vēlētos uzsākt saimniekot laukos. Saimniece saka: “Ja gribi sākt nodarboties ar lauksaimniecību, pašā piena cenas augstākajā punktā nevajadzētu sākt saimniekot. Jāsāk saimniekot, kad ir viszemākā cena par pienu.”
Kad viņi sāka saimniekot, piena cena bija 28–32 centi. Saimniece saka: “Protams, mēs neesam savādāki par citiem. Arī mums ir kredīti būvniecībai, tehnikai, zemes iegādei. Pirmais kredīts, tad nākamais kredīts. Viens 5 gadiem, tagad 10 gadiem. Esam tikušies ar bankas pārstāvjiem, arī turpmākai attīstībai SEB banka dod pozitīvu atbildi atbalstam.”
