Tendences proteīna tirgū

Pasaulē kopumā proteīna tirgus pieaug, pēdējos gados palielinoties par aptuveni 7% un sasniedzot 85,6 miljardus dolāru, vērtējot kopumā gan augu, gan dzīvnieku valsts izcelsmes proteīna pārdošanas rezultātus. Lai gan izaugsmes tempa pārsvars ir neliels, tomēr ātrāku izaugsmi piedzīvo augu proteīna tirgus – par 7,9% gadā, sasniedzot 30,1 miljardu dolāru. Pašlaik augu proteīni aizņem aptuveni 35% no kopējās proteīna produkcijas vērtības. Tā secināms no SIA “Edo Consult” ekonomikas ekspertes Ievas Leimanes prezentācijas par proteīna tirgu.

Augu proteīnu arvien plašāk izmanto ne tikai pārtikā un dzīvnieku barībā, bet arī kosmētikā, farmācijā u. c. Līdz ar to pasaulē vērojams tādu proteīnaugu kā zirņi, pupas un lupīnas platību, ražošanas un patēriņa pieaugums. Tomēr minēto augu proteīna produktu tirgū eksports nav tik nozīmīgs, jo novērojams izteikts pašpatēriņš un reģionalizācija. Eiropā augu proteīna tirgus pieauguma temps ir zemāks nekā Āzijā. Savukārt Latvijā vidējais pākšaugu patēriņš uz iedzīvotāju ir 1 kg gadā, kas ir ievērojami mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji (3,4 kg gadā uz cilvēku).

Sagaidāms zirņu bums

Pēc ekspertu aplēsēm, sagaidāms straujš zirņu proteīna ražošanas pieaugums (no zirņiem iegūst arī cieti). Cenu dinamika nosaka, ka straujš kāpums nav sagaidāms, jo līdz ar klimata politiku pieaug pākšaugu platības, bet, strauji neaugot patēriņam, cenai nav ekonomiska pamatojuma palielināties. Tāpat lauka pupas, ko plaši pielieto lopbarībā un pārtikā, kā proteīna un cietes augam tiek prognozēta strauja ražošanas izaugsme, kas ievērojami pārsniedz kopējo prognozēto pākšaugu audzēšanas pieaugumu ES. Un arī lauka pupu segmentā straujš cenu pieaugums nav gaidāms.

Latvijā pagaidām lielu popularitāti nav iemantojusi saldās lupīnas audzēšana, kas pasaulē galvenokārt tiek izmantota lopbarībai. Lupīnu tirgus izaugsme pasaulē tiek prognozēta lēnāka nekā pupām un zirņiem.

Konvencionālajā lauksaimniecībā pieprasījums pēc pākšaugiem kopumā vērtējams kā stabils, bet cenu svārstības būtiski ietekmē notikumi sojas produktu tirgū. Savukārt bioloģiskajā sektorā vērojama cita tendence – pieaug pieprasījums pēc vietējās izcelsmes augu proteīna. Iespējams, tas paver iespējas arī lupīnām kā alternatīvam proteīna avotam Latvijas apstākļos.

Prognozes – par labu proteīnaugiem

Prognozes par proteīna patēriņu liecina, ka samazināsies liellopu un cūkgaļas patēriņš, mājputnu gaļas patēriņš saglabāsies stabils, bet augu izcelsmes proteīna īpatsvars uzturā turpinās pieaugt. Pākšaugu patēriņš pasaulē šobrīd vidēji ir ap 7 kg uz iedzīvotāju gadā, bet prognozes liecina, ka līdz 2034. gadam tas varētu sasniegt 8,6 kg. Izmaiņas veicina vairāki faktori. Tostarp apzināta sabiedrības izvēle samazināt gaļas patēriņu, augu proteīna ražošanas izmaksas, ilgāks un vienkāršāks uzglabāšanas laiks, augu izcelsmes produktu biežāka izmantošana gaļas alternatīvu produktos.

Palielinās arī zinātniskā interese, par ko liecina strauji pieaugošais pētījumu skaits par pākšaugiem – ne tikai pārtikā un lopbarībā, bet arī ķīmiskajā rūpniecībā, nanotehnoloģijās, jaunu gaļas alternatīvu izstrādē. Tiek pētīti arī pākšaugu proteīna izolāti kā augstas pievienotās vērtības produkts pārtikas rūpniecībai.

Labi rezultāti lupīnu audzēšanā

Projekta ietvaros iegūta praktiska pieredze Smiltenes novada zemnieku saimniecībā “Rožkalni”, kur audzēti ziemas kvieši un pupas, izmantojot arī biostimulatorus. Tomēr 2025. gada sezonā laikapstākļi būtiski ietekmēja rezultātus – bija maz saules, vēss un mitrs laiks. Augi intensīvi stīdzēja, veidojās liela zaļā masa, bet ziedēšanas laikā daļa ziedu nobira, lauka pupu pākstis veidojās galvenokārt stublāja augšdaļā, un kopējais pākstu skaits uz augu bija neliels. Tas vēlreiz apliecina, ka pākšaugu audzēšanā liela nozīme ir gan šķirnes izvēlei, gan agrotehnikai, gan klimatiskajiem apstākļiem.

Savukārt Valmieras novada bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Kaņepītes” projekta ietvaros tika audzēta šaurlapu lupīna. Tika izraudzīta šķirne ‘Rumba’, kam ir zems alkaloīdu līmenis, tāpēc tā ir piemērota gan pārtikai, gan dzīvnieku barībai. Neraugoties uz aizvadītās sezonas vēsajiem laikapstākļiem, raža vērtējama kā laba – vairāk nekā 2 t/ha, ar augstu proteīna saturu (36,1%). Saimniecības pieredze apliecina, ka bioloģiskajā saimniekošanā izšķiroša nozīme ir savlaicīgai nezāļu ierobežošanai. Projekta ietvaros turpmāk tiks vērtēta lupīnu ietekme uz augsnes auglību un pēcaugiem, kā arī veikts ekonomiskais izvērtējums, savukārt interesenti tiks aicināti uz lauka dienām 2026. gada vasarā.

Meklē jaunus risinājumus

Projekta “Ekonomiski pamatota pākšaugu integrēšana laukkopības sistēmās ES Zaļā kursa mērķu īstenošanai: slāpekļa piesaiste un produktīva ražas izmantošana” īstenošanas gaita aptver pilnu pākšaugu ražošanas ciklu – no dažādu pākšaugu sugu audzēšanas atšķirīgās saimniekošanas sistēmās līdz izaudzētās produkcijas pārstrādei proteīnbagātā dzīvnieku barībā un jaunu risinājumu izvērtēšanas vietējo pākšaugu iekļaušanai pārtikas produktos.

Projekta partneri ir LPKS “VAKS”, zemnieku saimniecības “Rožkalni” un “Vīksnas”, SIA “Edo Consult”, SIA “Iecavnieks & Co”, bioloģiskās zemnieku saimniecības “Kaņepītes” un “Liepkalns”, kā arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Uzziņa: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir EIP (Eiropas inovāciju partnerību) tīkla pārstāvis Latvijā, kura viens no uzdevumiem ir informēt par inovācijām un ar tām saistītiem projektiem Latvijā un Eiropā.

Attēli: no z/s “Kaņepītes” arhīva