Gaļas liellopu audzēšana “Drubazās” aizsākās 2019. gadā, kad saimniecība iegādājās četras tīršķirnes Galovejas teles. Gadu gaitā ganāmpulks izaudzis līdz 10 mātēm, un tas ir arī sertificēts kā tīršķirnes ganāmpulks.

Saimniecībā kopumā ir 42 ha zemes, no kuriem 25 ha veido zālāji. Saimnieks Ģirts Dzērve uzsver: “Tieši zālāju apsaimniekošana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc attīstīta lopkopība – liellopi palīdz uzturēt ainavu, neļauj teritorijai aizaugt un nodrošina dabisku saimniekošanu bez intensīvas iejaukšanās.”

“Drubazās” tiek praktizēta adaptīvā rotācijas ganīšana. Šī pieeja palīdz saglabāt zālāju bioloģisko daudzveidību, jo ganīšana tiek plānota tā, lai zālāji atjaunotos un netiktu pārmērīgi noplicināti. Rezultātā tiek uzturēta veselīga pļavu struktūra un labvēlīgi apstākļi dažādu augu sugu pastāvēšanai.

Saimniecības prioritāte ir kvalitatīvs vaislas materiāls. Galoveju ganāmpulku Latvijā nav daudz, tāpēc kvalitatīvi vaislas dzīvnieki ir pieprasīti. Savukārt dzīvnieki, kas vaislai nav piemēroti, nonāk “steika ceļā” – gaļas realizācijā. Šo virzienu saimniecība plāno attīstīt ciešā sasaistē ar lauku tūrismu, jo gaļas liellopi, dabiskās pļavas un stāsts par saimniekošanu piesaista arī apmeklētājus.

Galovejas šķirnei raksturīga lēnāka attīstība. Šogad pirmo reizi nokauts dzīvnieks, kas aptuveni 3,5 gadus audzēts dabiskās pļavās, un nākotnē plānots pakāpeniski palielināt arī gaļas realizācijas apjomus. Pašlaik saimniecībā ir ap 10 buļļiem, un nākamajos gados ganāmpulks pieaugs, kas ļaus kaut vairāk un stabilāk plānot produkcijas piedāvājumu.

Saimnieks min vairākus praktiskus iemeslus, kāpēc izvēle kritusi tieši uz Galovejas šķirni:

• vieglas dzemdības un salīdzinoši mazāks dzīvnieka izmērs – mazāks traumu un sarežģījumu risks;
• pieticīgākas prasības barībai – nav nepieciešama īpaši augstvērtīga zāle; dzīvnieki labi izmanto arī dabiskās pļavas;
• piemērotība ekstensīvai saimniekošanai – mazāk nepieciešami ieguldījumi intensīvās barošanas sistēmās;
• vienots ganāmpulka vizuālais tēls – saimniecība pieturas pie “klasikas” (melnie ar baltu joslu), izvairoties no “raibuma” ganāmpulkā.

Ziemā “Drubazās” tiek praktizēta siena izbarošana ganībās ar pārvietojamām barotavām (bieži pasaulē pazīstama kā bale grazing). Šīs metodes galvenie ieguvumi:

• sēklas un organika atgriežas augsnē turpat uz lauka, uzlabojot auglību;
• mazāk dubļu, kas nozīmē veselīgākus apstākļus lopiem;
• mazāk laika un ieguldījumu, jo nav obligāti jābūvē novietnes;
• videi draudzīgāka saimniekošana ar mazāku infrastruktūras nospiedumu.

Saimnieks Ģirts dalās arī personīgā pieredzē: kā eksperimentu viņš mēnesi uzturā katru dienu iekļāva liellopu gaļu (t. s. carnivore tipa diēta). Paša sajūtas: vairāk enerģijas un kopumā labāka pašsajūta.

Tā “Drubazās” gaļas liellopi kļūst par daļu no ainavas, saimniekošanas stāsta un arvien stabilāka vietējās produkcijas piedāvājuma.