Dalībnieki atzīst, ka šie apmeklējumi ir ne tikai izglītojoši, tie dod iespēju ielūkoties citās saimniecībās, citās nozarēs un reizē arī gūt atelpu no ikdienas darbiem un rutīnas savās lauku sētās. Dalībnieki uzsver, ka šī ir vērtīga iespēja smelties jaunas idejas savām saimniecībām. Šādi apmeklējumi dod enerģiju strādāt tālāk, nepadoties pie šī brīža izaicinājumiem un grūtībām, kas ar katru gadu pieaug, bet domāt radoši un būt optimistiem.

Saimniecību apmeklējumu laikā guvām idejas, kā augkopības produkciju ražojošās saimniecības var palielināt konkurētspēju, kā arī aplūkojām, kādas inovatīvas metodes pielieto saimniecībās, lai mazinātu un optimizētu roku darbu, jo darbaspēka trūkums novērojams visās nozarēs. Saimniecību apmeklējumu laikā uzmanību pievērsām arī dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējām.

Apmeklējām augkopības saimniecības, kurās audzē dažādus augļu kokus un ogulājus, kā arī stādaudzētavas. Šis gads nav bijis veiksmīgs nevienā lauksaimniecības nozarē. Augļkopības un dārzeņkopības saimniecībās ir bijis daudz dažādu izaicinājumu, jo dabu neviens nevar ietekmēt. Pavasara salnas, lietainā vasara, siltuma un saules trūkums darījis savu. Ražas katrai kultūrai atšķirīgas – šis gads nav bijis labvēlīgs ne augļu, ne dārzeņu ne graudaugu audzētājiem, bet savu pieredzi, izaicinājumus un mācības saimniecībām tas ir devis ļoti daudz. Katra jauna sezona ir kā pārbaudījums, kas lauksaimniekus padara stiprākus un liek domāt par saimniekošanas dažādošanu, lai mazinātu riskus.

Viena apmeklējuma ietvaros devāmies uz Dobeles un Jelgavas saimniecībām. Apmeklējām z/s “Liepas”. Augļkopības saimniecība, kur tiek audzēti augļu koku un ogulāju stādi. Veselīgs un kvalitatīvs stādmateriāls ir pamatā mūsu augļkopības nozares attīstībai. Saimniecība veiksmīgi darbojas un attīsta savu konkurētspēju, kā rezultātā ar savu produkciju ir atpazīstama visā Latvijas teritorijā, Baltijas valstīs un Skandināvijā. Apmeklējuma dalībniekiem bija iespēja apskatīt saimniecības lauku, kur tiek audzēti potcelmi, kā tie tiek sagatavoti potēšanai. Uzzinājām daudz vērtīgas informācijas par to, kā pareizi izvēlēties klimatiskajiem apstākļiem un vajadzībām atbilstošas šķirnes, jo tas ir pamats, lai izveidotu ražīgu augļu dārzu.

Tālāk devāmies uz Zaļenieku kokaudzētavu un stādaudzētavu “Dimzas”. Abas saimniecības nodarbojas ar stādu audzēšanu apzaļumošanai. Zaļenieku kokaudzētava pakāpeniski 30 gadu garumā palielinājusi ražošanu, saimniecībā ir attīstīta infrastruktūru, tādējādi ievērojami paplašināts audzēto kokaugu sortiments. Saimnieks pievērš uzmanību dabas resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Zaļenieku kokaudzētava ir pilna cikla saimniecība, kas sākot ar sēklu nonāk līdz stādam. Plašais sortiments, zināšanas par katru no augiem spēj apmierināt pat visprasīgāko klientu vēlmes un vajadzības. Aplūkojām tehniku un iekārtas, kas atvieglo smago roku darbu, lai iepodotu augus vai izraktu sakņu kamolus jau lieliem kokiem, lai pēc iespējas mazāk traumētu sakņu sistēmu. Varēja sajust saimnieka rūpes un atbildību par savu darbu un mūža ieguldījumu, kas gadu gaitā paveikts. Vai saimniecībai būs pēctecība ģimenē? Drīzāk jau nē, bet tas paver plašas iespējas kādam citam turpināt iesākto ar jaunu skatījumu un vērienu.

“Dimzas” laika gaitā attīstījusi saimniecības konkurētspēju un nav tikai stādaudzētava, bet vairāku nozaru uzņēmums, kas audzē ne tikai stādus un floristikas izejmateriālus, bet ierīko dārzus, kopj tos un sniedz konsultācijas, kur ļoti būtisku lomu ieņem dabas resursu ilgtspējīga izmantošana. Arī šeit saimnieks domājis par pakalpojumu dažādību, ko piedāvā saimniecība.

Dienu noslēdzām, apmeklējot smiltsērkšķu dārzu, kura platība sasniegusi jau 36 hektārus. Tiek audzēti tikai vienas šķirnes smiltsērkšķi, kuru ogām ir paaugstināts eļļas saturs. Tiek veikta pārstrāde un ražoti dažādi produkti no smiltsērkšķiem. Ikviens produkts veidots, nodrošinot bezatlikumu ražošanas procesu – līdz ar to saimniecība maksimāli turas pie dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas. Lai palielinātu konkurētspēju, saimniecībā tiek ražoti tādi augstvērtīgi produkti kā smiltsērkšķu eļļa, sula, kā arī dažādi pārtikas un kosmētikas produkti. Dalībnieku vidū bija saimniecības, kurās audzē smiltsērkšķus, līdz ar to bija dažādi jautājumi par audzēšanu, kopšanu, kas dod ieguvumu saimniecību darbībai un idejas attīstībai.

Noslēdzošais saimniecību apmeklējums bija uz Jēkabpils un Bauskas novadu saimniecībām. Sākām ar SIA „Meža Rasas”, kas ir ģimenes uzņēmums un nodarbojas ar stādu audzēšanu, pavairošanu un izplatīšanu jau 26 gadus. Stādu audzēšana ir kļuvusi par ģimenes dzīvesveidu, un visi ģimenes locekļi ir iesaistīti darbos, līdz ar to saimniekiem nav bažu par pēctecību un saimniecības pārmantojamību, kas šobrīd ir liela problēma Latvijas laukos. Lai palielinātu konkurētspēju, saimniecība specializējusies apzaļumošanas pakalpojumu sniegšanā, kas šobrīd ir pieprasīti. Saimnieki uzsver, ka visu laiku jāspēj pielāgoties tirgus tendencēm un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, kas šogad būtiski ietekmējuši visas lauksaimniecības nozares.

Tālāk devāmies uz SIA “Ārītes” – augkopības saimniecību, kas specializējusies rožu stādu audzēšanā. Sākotnēji ar ziedu audzēšanu nodarbojušies sava prieka pēc, bet tomēr atgriezušies pie saknēm, vecvecāku aizsāktā. Saimniecībā ir vairākas siltumnīcas un rožu kolekcijas dārzs, pamatnozare ir rožu stādu audzēšana un papildus audzē arī viengadīgo puķu un dārzeņu stādiņus, lai maksimāli izmantotu vietu un esošos resursus. Arī šeit darbos iesaistās visa ģimene – katram ir savi darbi: viens potē un audzē rožu stādus, otrs darbojas pie mājaslapas un pasūtījumiem, trešais plāno maršrutus un loģistiku pavasara stādu piegādēm, vēl kāds ceļ jaunas siltumnīcas – tā saimniecība pamazām aug un attīstās.

Tālāk devāmies uz Bauskas novadu, kur apmeklējām dārzniecību “Dobītes”. Arī šī ir ģimenes saimniecība, kas lepojas ar plašu un daudzveidīgu augu klāstu. Saimniecībā tiek audzēti arī dārzeņi, pamatā kartupeļi, garšaugi, kā arī viengadīgo un daudzgadīgo puķu stādi. Saimniecība atrodas pierobežā, bet par darbu trūkumu laukos nesūdzas. Jūtam, ka šī gada sliktie laikapstākļi Zemgales puses lauksaimniekus nav tik ļoti ietekmējuši kā mūs, Latgalē. Kartupeļu raža šeit padevusies laba un cilvēki no Latgales brauc iegādāties kartupeļus ne tikai ēšanai, bet arī brāķētos lopbarībai.

Dienu noslēdzām pie Gata Kužuma, kurš dārza apstākļos audzē vairāk nekā 500 vīnogu šķirnes. Katru gadu kolekcija papildinās ar 20–30 jaunām šķirnēm, atmetot Latvijas klimatiskajiem apstākļiem nepiemērotās. Papildus tam, lai palielinātu konkurētspēju un maksimāli izmantotu saimniecības resursus, tiek veidots arī vīna lauks 1 ha platībā Rundāles pagastā, un otrs vīna lauks Mežotnē, kur arī top siltumnīcas galda vīnogām. Tādējādi saimniecībā radīti inovatīvi un jauni produkti, ar kuriem tiek papildināts saimniecībā saražotās augkopības produkcijas klāsts.

Mājupceļā ar dalībniekiem pārrunājam par to, kas iegūts, kas palicis atmiņā vai licis aizdomāties. Ik reizi apstiprinās, ka redzesloka paplašināšana liek paraudzīties uz savām saimniecībām no cita skatpunkta, dod enerģiju un spērienu nepadoties. Katra pieredze ir vērtīga, katra jauna sezona lauksaimniecībā ir izaicinājums un liek domāt, kā mazināt vai dalīt riskus, jo kāda nozare katrā sezonā var nebūt tik ienesīga.

Ar prieku saņemam atgriezenisko saiti, un redzam, ka pēc šādiem saimniecību apmeklējumiem lauksaimnieki gūst jaunas idejas un spēku darba cēlienam, kas lauksaimniecībā nav mazsvarīgi. Jo tikai spēcīgākie pārvar lauksaimniecības nozares izaicinājumus un spēj turpināt darboties. Idejas saimniekošanas dažādošanai vai izpratne par to, ka kāda ideja tomēr nav īstā – arī tādas atziņas ir vērtīgas, jo liek virzīties uz priekšu.
Saimniecību apmeklējuma dalībnieku atsauksmes:

Elīna Margišvilli: “Apmeklējot saimniecības, es guvu ļoti vērtīgu un iedvesmojošu pieredzi par to, cik daudz var paveikt cilvēks, ja viņš ar sirdi un mīlestību dara savu darbu. Šie apmeklējumi man ļāva tuvāk iepazīt Latvijas lauku vidi, cilvēkus, kas to uztur, un dabas spēku, kas slēpjas augos. Tur es sajutu, cik nozīmīgi ir radīt produktus, kas ir dabiski un veselīgi. Pēc šiem apmeklējumiem es vēl vairāk novērtēju Latvijas lauku darbu un dabas spēku, kas mūs visus iedvesmo būt tuvāk zemei”.

Meldra Strode: “Saimniecību apmeklējumā atklāju jaunas augļu koku šķirnes, kuras vēlos savā dārzā. Ieguvu jaunu informāciju par augu kopšanu, augšanas nosacījumiem un pielietojumu. Redzēju, ar kādu profesionālu pieeju strādā saimniecībās, mani ļoti iedvesmoja saimnieku stāstītais. Sapratu, cik liels darbs un pacietība jāiegulda, lai tiktu pie vēlamā rezultāta. Paldies par šo iespēju apmeklēt saimniecības.”

Priecē entuziasms, kas valda saimniecībās, jo katrs saimnieks ar prieku stāsta par savu darāmo. Laukos ir daudz darbīgu, uzņēmīgu cilvēku, kas domā par to, kā nodrošināt savas ģimenes ar iztiku un kā nopelnīt. Lauksaimniecība nav vieglākā nozare, bet esam pārliecināti, ka šādi pasākumi, dod spēku turpināt, nepadoties arī grūtākos brīžos, uzlādē ar pozitīvu enerģiju un rosina jaunas idejas turpmākajiem darbiem.