Semināra norisi vadīja LLKC Aizkraukles biroja vadītāja Madara Vēvere, uzsverot, ka šādi pasākumi nav tikai informatīvi: “Mūsu uzdevums ir palīdzēt saimniekiem laikus sagatavoties pārmaiņām. Ja cilvēks zina, kas gaidāms, viņš var plānot, attīstīties un izmantot atbalstu pilnā apmērā.”

LAD atbalsta programmas – “iespējas, kas jāizmanto”. Pirmā dienas daļa bija veltīta Lauku atbalsta dienesta aktualitātēm. Jaunās programmas solās būt plašas un pieejamas dažāda lieluma saimniecībām.

Konsultāciju inkubators – palīdzība saimniecībām ar izaugsmes potenciālu

Ekonomikas konsultante Evija Šteina-Lodziņa klātesošos informēja par LA 2.2. daudzgadu konsultāciju programmu, kas no 2025. gada oktobra ļaus saimniecībām saņemt līdz 5700 eiro vērtas konsultācijas.
Viņa uzsver: “Šis nav projekts par papīru rakstīšanu. Tas ir reāls atbalsts saimniekam – gan uzņēmuma ekonomikai, gan inovāciju ieviešanai, gan atbilstībai KLP prasībām. Mēs redzam, ka šai programmai būs ļoti liela nozīme.” Programma paredzēta saimniecībām ar apgrozījumu no 30 000 līdz 250 000 eiro, un konsultācijas pieejamas līdz 2029. gada augustam.

Atbalsts bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanai. No 2025. gada 1. decembra sāksies pieteikšanās LA 4.6. programmai, kur zālāju biotopu atjaunošanai paredzēts 90% atbalsts. Tā ir iespēja īpašniekiem sakārtot vērtīgās ainavas un bioloģiski nozīmīgās teritorijas. Evija norāda: “Zālāju atjaunošana ir darbietilpīga un dārga, tāpēc 90% atbalsts ir ļoti būtisks. Turklāt pēc darbu paveikšanas dati tiek iekļauti sistēmā “Ozols”, kas palīdz saimniekam arī turpmāk.”

Mežsaimniecības atbalsts: ieaudzēšana, retināšana, atjaunošana. Meža īpašniekus interesēja programmas LA 7 un LA 8, kuru kārtas atvērsies 2025. gada novembrī. Tās piedāvā finansējumu meža ieaudzēšanai, nomaiņai un retināšanai.

Madara Vēvere piebilda: “Mums ir daudz klientu, kuri mežu apsaimnieko ilgtermiņā. Šie atbalsti ļaus palielināt meža vērtību un kvalitāti, vienlaikus rūpējoties par vidi.”

Atbalsta apmērs svārstās no 512 līdz 1514 eiro par hektāru, bet atjaunošanai pēc dabas katastrofām pieejama 100% intensitāte.

Nodokļu izmaiņas 2026. gadā – ko lauku uzņēmējiem svarīgi zināt?

Otrajā semināra daļā grāmatvedības konsultante Mairita Bērziņa skaidroja nodokļu politikas izmaiņas un to, kā tās ietekmēs saimniecības.

Mairita komentēja: “Lauku uzņēmējiem šīs izmaiņas jāņem vērā, plānojot gan algas, gan nodokļu slogu. Sevišķi svarīgi ir pārbaudīt, kā jaunās likmes ietekmēs saimniecību budžetu.”

PVN jomā īpaši būtisks jaunums ir tas, ka līdz 2028. gadam saglabāsies 12% PVN svaigiem augļiem un dārzeņiem, bet no 2026. gada jūlija uz gadu tā pati likme attieksies arī uz maizi, pienu, mājputnu gaļu un olām.

Pašnodarbinātajiem – “stingrākas prasības nekā līdz šim”

Mairita uzsvēra, ka no 2026. gada sociālās iemaksas būs jāveic no pirmā eiro, un īpaši jāseko minimālajām VSAOI prasībām. “Bieži dzirdam – es maz pelnu, tāpēc VSAOI nemaksāju. No 2026. gada tā vairs nebūs. Sistēma kļūs daudz stingrāka,” skaidro grāmatvedības konsultante.

E-rēķini – obligāti no 2026. gada. Vēl viens liels jaunums – e-rēķinu ieviešana.
Sākot ar 2026. gadu, tas būs obligāti visiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, bet no 2028. gada – visiem uzņēmumiem bez izņēmuma.

Digitālie rīki saimniekošanai: “Mans Lauks”. Semināra noslēgumā atkal pie vārda tika Madara Vēvere, kura stāstīja par datu pārvaldības rīku “Mans Lauks”. Viņa norādīja:
“Datu uzkrāšana un sakārtošana vairs nav izvēle, tā ir nepieciešamība. “Mans Lauks”  palīdz ne tikai glabāt informāciju, bet arī gatavoties pārbaudēm un plānot darbus. To izmanto arvien vairāk saimniecību.”

Visbeidzot dalībniekiem tika atgādināts, ka LLKC Aizkraukles birojs sniedz palīdzību visu gadu – no projekta pieteikumu sagatavošanas līdz biznesa plānu un finanšu dokumentu izstrādei.

Madara semināru noslēdza ar iedvesmojošu domu: “Lauksaimnieki ir Latvijas mugurkauls. Mūsu darbs ir palīdzēt viņiem augt, attīstīties un ar pārliecību skatīties nākamajā gadā.”