Šie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” tika pieņemti valdībā 9. decembrī, balstoties uz Eiropas Savienības regulas prasībām.

Sistēmas mērķi un jaunā rīka nozīme zivsaimniecības pārvaldībā

Atpūtas zvejas lomu reģistrēšana ir vitāli svarīgs zvejniecības pārvaldības instruments. Tas palīdzēs zinātniekiem un speciālistiem precīzāk novērtēt atpūtas zvejas ietekmi uz zivju populāciju stāvokli, īpaši uz komerciāli nozīmīgām un aizsargājamām zivju sugām. Līdz šim informācija par šiem lomiem bija nepilnīga un balstīta uz aptuveniem zinātniskiem novērtējumiem vai novērojumiem, kas ierobežoja iespējas pilnvērtīgi plānot zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Ņemot vērā, ka mūsdienās klimata pārmaiņas un antropogēnie faktori aizvien vairāk ietekmē jūras ekosistēmas, kļūst vitāli svarīgi nodrošināt pārdomātu un zinātniski pamatotu dabas resursu pārvaldību. Latvijas piekrastes ūdeņi ir daļa no plašās Baltijas jūras ekosistēmas, kuras ilgtspējīga funkcionēšana ir atkarīga no visa reģiona valstu kopējās rīcības un atbildības.

Līdzsvars starp atpūtas zvejas darbībām un nepieciešamību saglabāt bioloģiskos resursus ir iespējams, ja iesaistītās puses apvieno spēkus kopējam mērķim – ilgtspējīgai un caurspīdīgai zivsaimniecības attīstībai. Makšķernieku un zemūdens mednieku lomu reģistrēšana jūras piekrastes ūdeņos ir nozīmīgs solis uz priekšu atbildīgā zivju ieguves pārvaldībā.

Konkrētie nosacījumi un ziņojamās sugas

Prasība reģistrēt lomu attieksies tikai uz tām sešām zivju sugām, kurām Eiropas Savienības Kontroles regulā paredzēti saglabāšanas pasākumi, kvotas vai izkraušanas pienākums Latvijas jūras piekrastes ūdeņos.

Viena no ziņojamām sugām ir zutis, kam ES līmenī noteikti saglabāšanas pasākumi un kura ieguve atpūtas zvejā ir aizliegta. Zutis ir īpaši aizsargāta suga, kuras populācija Baltijas jūrā ir kritiskā stāvoklī. Arī mencai noteikti saglabāšanas pasākumi, un tās ieguve atpūtas zvejā Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir aizliegta, un nejauši iegūtas mencas citu zivju sugu zvejā Baltijas jūras ūdeņos nekavējoties jāatlaiž.

Lasim ar nogriezto taukspuru ir noteikti saglabāšanas pasākumi, kas paredz, ka lomā atļauts paturēt tikai vienu sugas pārstāvi no audzētavām. Visi noķertie savvaļas laši (ar nenogrieztu taukspuru) nekavējoties jāatlaiž jūrā. Pēc tam, kad ir noķerts pirmais laša īpatnis, kuram ir nogriezta taukspura, makšķernieks vai zemūdens mednieks pārtrauc laša ieguvi uz atlikušo dienas daļu. Savukārt zemūdens medībās pirms šāviena izdarīšanas zemūdens medniekam ir jāpārliecinās, ka lasis ir ar nogrieztu taukspuru.

Pārējās trīs sugas, kurām ES līmenī ir noteiktas zvejas iespējas (ieguves kvotas un limiti), ir reņģe, brētliņa un zeltplekste. Reņģe ir viena no komerciāli nozīmīgākajām sugām Baltijas jūrā, un makšķerēšanā jūras piekrastes ūdeņos tā bieži ir mērķsuga, visbiežāk to iegūstot no moliem. Brētliņa arī ir svarīga zivju suga komerciālajā zvejā, tomēr makšķerēšanā to praktiski neiegūst. Zeltplekste ir plaši izplatīta Baltijas jūras dienvidu daļas jūras piekrastes ūdeņos, kur tā ir populārs makšķerēšanas objekts, bet Latvijas jūras piekrastes ūdeņos tā ir reta, taču epizodiski var tikt iegūta lomā.

Datu ievadīšanas process un tehnoloģiskais risinājums

Izvērtējot Eiropas Komisijas izstrādāto “RecFishing” elektronisko sistēmu, tika secināts, ka Latvijā lietderīgāk ir izstrādāt digitālu datu ievākšanas rīku sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru un balstīt to uz tīmekļvietnes makskeresanaskarte.lv bāzes, kas jau ir adaptēta vietējiem apstākļiem un ir pēc iespējas vienkārša lietošanā.

Šī lēmuma pamatojumā svarīgi divi aspekti. Pirmkārt, esošā lietotāju bāze – liela daļa makšķernieku un zemūdens mednieku jau izmanto minēto tīmekļa vietni, iegādājoties vai digitalizējot tipogrāfiski izgatavoto makšķerēšanas karti. Tādējādi pāreja uz jauno sistēmu būs vienkāršāka un ātrāka. Otrkārt, vietne tiks integrēta ar Latvijas Zivsaimniecības integrēto kontroles un informācijas sistēmu (LZIKIS), kas atvieglos datu apstrādi vietējām vajadzībām un to apmaiņu ar Eiropas Komisiju.

Makšķerniekiem būs pienākums reģistrēt gūto lomu tīmekļvietnē makskeresanaskarte.lv un ievadīt datus par iepriekšējo 24 stundu periodu tikai tad, ja kāda no uzskaitītajām sugām ir paturēta lomā vai atlaista. Jāziņo sekojoši dati: ieguves datums, vieta, veids, zivju suga un skaits (vai apjoms kg), atsevišķām sugām arī garums.