Ar Aneti iepazinos, jāsaka, tālajā 2018. gadā, kad viņa pirmo reizi piedalījās Valkas un Valmieras biroju organizētajās mācībās lauku jauniešiem. Tajā reizē līdz pieteikumam “Laukiem būt!” konkursam viņa netika, bet mācību ietvaros tika prezentēts plāns radīt vietu, kuru izmantot kā fonu fotosesijām dabā. Tobrīd Anetei bija pašai sava hobija uzņēmums “Aņ Stūrītis”, kurā viņa nodarbojās ar kartiņu un citu vizuālo materiālu dizainēšanu un izgatavošanu dažādiem svētkiem. Viņas plāns bija attīstīt šo nodarbi par nopietnu uzņēmējdarbību, tāpēc pēc gada Anete atkārtoti apmeklēja mācības lauku jauniešiem uzņēmējdarbības attīstībai, bet šoreiz jau ar konkrētu mērķi iesniegt pieteikumu konkursam un paplašināt savu darbības jomu ar piedāvājumu izgatavot personalizētas ziepītes – dāvaniņas dažādiem dzīves gadījumiem, kāzām, bērniņa gaidības svētkiem, kristībām un citiem jaukiem dzīves notikumiem. Zinot, ka “Aņ Stūrītis” ir pārtapis par daļu no pašreizējā uzņēmuma un ieguvis jaunu nosaukumu “Ozollapa”, jautāju Anetei, kā veicās ar ziepītēm? Anete pavisam godīgi atzīst, ka ir bijis daudz pasūtījumu, bet resursu, visvairāk jau pašas, nav bijis pietiekami. Te nu mēs pirmo reizi sarunā atduramies pret skaudro patiesību, ka, lai mazie uzņēmēji – mājražotāji attīstītos, ir nepieciešami darbinieki, bet tiklīdz ir jāalgo darbinieks, tā…
Tas, ka Ozolu ģimene, kura audzina trīs bērnus, savu uzņēmumu nosauca par “Trīs Ozolzīlēm”, jau nemaz nav pārsteigums, bet tas, ar ko viņi kā mājražotāji tagad nodarbojas, nemaz nebija plānots. Anete, pārceļoties uz vīra dzimtas mājām “Jaunjānēni”, protams, izdarīja soli tuvāk idejai par fonu fotosesijām, un iestādīja vienu no fotogēniskajām kultūrām – rabarberus, bet nu jau tos neviens neuzlūko kā fonu, bet gan kā izejvielu pārstrādei. Tāpat kā daudziem, arī Anetei un Uģim šķita loģiski, ja jau esam atgriezušies laukos un ir zeme, tad pašiem arī uz tās ir kaut kas jāaudzē. Tā viņi iekļuva krūmcidoniju atdzimšanas bumā un nolēma, ka tās audzēs bioloģiski, un tika iestādīti 1,5 hektāri. Protams, viss nebija tik rožaini, jo nezināšanas pēc, kā Anete saka, tika iestādīts mišungs, kas, sākot ražot, gatavināja dažādas formas un krāsas augļus. Tā noteikti nebija prece pārdošanai, tāpēc tika spiesta sula, vārīts sīrups un tas tad kopā ar rabarberu sīrupu kļuva par viņu pirmo tirgus preci.

Liofilizētie produkti – nejaušība

To, ka “Trīs Ozolzīles” šobrīd ir nopietns liofilizēto produktu ražotājs, noteica nejaušība. Anete stāsta, ka vienā tirdziņā vīram ļoti uzbāzīgs pārdevējs iesmērējis trauciņu ar liofilizētām ogām. Interese par iepriekš nebaudītiem augļiem, kuri ir viegli, sausi un ar raksturīgo krāsu un smaržu, deva iemeslu viņiem sākt interesēties, kas tad šis ir par procesu, kura rezultāts ir tik uzrunājošs. Tobrīd viņi bija savas biznesa nišas meklējumos, jo stāvēt tirgū ar pāris sīrupiem bijis kauns, loģiski bija sākt interesēties par iekārtu, kas nodrošina augļu un ogu žāvēšanu ar saldēšanas metodi. Uzzinot, ka vismazākā šāda iekārta maksā 12 000 eiro, kuru viņiem nebija, tika pieņemts lēmums iesniegt projekta pieteikumu mazo lauksaimnieku atbalstam, ar 15 000 eiro pietika siltumnīcai, gan arī mazajam liofilizatoram. Iekārta tiešām ir maza, un iegādāta tā sagādāja ne mazums raižu, jo bieži nedarbojās, tomēr tā tiek darbināta joprojām, kaut gan saimniecībā jau vairāk kā gadu ir arī “lielā” iekārta, kas spēj saražot divās diennaktīs 8 kilogramus liofilizētu augļu. Ceļš līdz jaunajai iekārtai arī bijis nejaušību un sarežģījumu pilns, bet, lai to uzzinātu, iesaku doties ekskursijā uz Kocēnu pagasta SIA “Trīs Ozolzīles” ražotni, un to jums ļoti “garšīgi” izstāstīs pati saimniece.
Viņi ir izdarījuši ļoti daudz, lai varētu uzņemt apmeklētāju grupas – gan skolēnus, gan arī citus interesentus, tikko ir tapusi plaša biroja telpa, kurā nelabvēlīgu laiku apstākļu reizē var uzņemt ciemiņus. Tiek piedāvāta ražotnes apskate, aizraujošs stāsts par produktu tapšanu un, protams, visas produkcijas degustācija. Ja sākotnēji, tāpat kā citi liofilizēto produktu ražotāji, viņi pārsvarā žāvēja ogas un augļus, tad tiem sekoja dārzeņi, kuriem sākumā gan liela piekrišana nebija, bet nu jau piedāvājumā ir kāļi, bietes, burkāni, sīpoli, kabači un tomāti, lielākā daļa saražotās produkcijas ir bioloģiska, jo saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Ražošanas process ir ar dalīto sertifikāciju, jo mazākā daļa pārstrādes gala produktu, starp kuriem ir arī pašu audzētie dārzeņi un iepirktās ogas, nav ar bioloģisko sertifikātu. Lai nodrošinātu pieprasījumu, visas ogas un augļus vairs paši izaudzēt nevar, jo vasara ir laiks, kad jāsarūpē un jāsaliek saldētavās pārstrādei paredzētie augļi, ogas un dārzeņi. Kad pašu raža ir pārstrādāta, tad bieži arī nākas iepirkt augļus un ogas, vai, kā tas ir ar zemenēm un krūmmellenēm, Anete saka, ka paši tās nevēlas audzēt un kur nu vēl ar bioloģisko metodi. Bet tieši zemene ir tā oga, kura ir vispieprasītākā un ļoti labi izskatās kopā dažādos maisījumos ar krūmcidonijām, avenēm, āboliem, mellenēm, rabarberiem, un jau trešo gadu arī ar pašu audzētiem arbūziem, melonēm un fizāļiem. Liofilizēts produkts krispi no dažādu ogu miksa (izskatās kā izžāvēta putriņa) īpaši piemērots arī mazākajiem bērniņiem, ļoti ērti līdzi paņemšanai, nekas neizlīst un nesaplīst. Lai nezaudētu aktualitāti, notiek dažādi eksperimenti, un nu jau ir tapis jauns produkts – liofilizēta aukstā gaļa.

Jāprot pārdot

Saražot ir viena lieta, bieži tā mazākā no kopējā procesa. Ir jāprot arī pārdot, it sevišķi, ja tu kā ražotājs parādies tirgū ar mazpazīstamu produktu, tad bieži vien neizpratne par to, kas tas ir un kāpēc tik dārgi, ir dominējošā saruna starp pircēju un pārdevēju. Nav viegli nonākt līdz tam, ka pircējs nāk uz tirdziņu vai meklē citu iespēju iegādāties konkrēto produktu. Arī Anetei ir bijuši brīži, kad krājies rūgtums par dažādām situācijām. Viņa ļoti labi apzinās, ka svarīgā lieta, lai saražoto varētu veiksmīgi pārdot, ir reklāma, pie kam visdažādākajos veidos, viņi vieni no pirmajiem pieteicās zīmolam “Radīts Valmieras novadā”, piedalās pārtikas ražotāju izstāde “Riga Food” un “Novada Garšas” aktivitātēs, kur viņu produkti ir pieejami arī e-tirgus platformā. Atsaucoties LIAA “Vidzeme” aicinājumam viņu telpās prezentēt vietējos ražojumus, sadarbība ir turpinājusies, un jau otro gadu SIA “Trīs Ozolzīles” tur darbojas un saņem inkubācijas atbalstu. Anete pati veido un publicē video materiālus sociālajos tīklos par to, kas aktuāls saimniecībā un par plāniem būt kādā tirdziņā vai citā pasākumā ar savu produkciju. Anete atzīst, ka nav iespējams prognozēt, kurš no video sasniegs vairāk skatījumu, un bieži gadās tā, ka tas darbs, kura tapšanā ir pieliktas lielākas pūles, paliek bez ievērības, bet kāds cits neprognozējami kļūst populārs. Viens gan viņai ir skaidrs, ka bez regulāras reklāmas un atgādināšanas par sevi rezultāti nebūtu tik labi. Arī vispārzināmā tēze par to, ka cilvēks “ēd ar acīm” Anetei ir svarīga, un te jāatgriežas pie raksta sākuma un viņas hobija. Viņa pati ir izlolojusi un realizējusi dizainu visām produkcijas etiķetēm un noformējumus produkcijai. Lai nebūtu uzlīmes jāizgatavo citā uzņēmumā, viņi, startējot LAD projektā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, pieejamos 40 000 eiro tērēja ne tikai jaunam traktoram, saldētavai, bet arī jaudīgam ploterim. Tagad ir vieglāk plānot un realizēt etiķešu izgatavošanu, un tas ir arī noderīgs “Ozollapas” dizaina darbnīcai, jo vēl aizvien Anete pieņem pasūtījumus pasākumu noformēšanas materiāliem. Viņa gan saka, ka beidzot ir iemācījusies, ka vissaspringtākajā sezonā, kad notiek saražotā iepakošana un realizācija, uz laiku “slēgt” “Ozollapu”. Tāpat kā daudziem mājražotājiem, arī “Trīs Ozolzīlēm” laiks pirms Ziemassvētkiem ir galvenais produkcijas noietā, jo tad uzņēmumi vēlas ar īpašām dāvaniņām iepriecināt savus darbiniekus un biznesa partnerus. Arī šeit Anetei ir, mazliet caur asarām, pieredzes stāsts, kā notiek, kad, saņemot lielu pasūtījumu, neiedomājas paprasīt priekšapmaksu, lai būtu līdzekļi pasūtījuma sakomplektēšanai, bet viss beidzās labi un mācība bija gūta. Par to, ko piedāvāt un kā tas izskatīsies, ir jāplāno jau vasarā, saka Anete, kura īpaši piedomā arī pie tā, kādus produktus komplektēs piedāvājumam mājaslapā. Tāpat kā ar reklāmas video, tāpat arī ar rūpīgie izplānotiem dāvanu komplektiem ir grūti paredzēt, kurš iegūs pircēju atsaucību. Viņa gan ir pamanījusi, ka tirdziņos pircēji labprātāk izvēlas tos dāvanu komplektus, kuros ir daudz mazu lietiņu, jo tie izskatās bagātīgāki.

Beidzot samaksāt sev algu

Runājot ar Aneti, nepamet sajūta, ka viņa nevar būt mierā ne mirkli un ir visu laiku kustībā, lai atkal un atkal izdomātu jaunu produktu. Pajautāju, kāds ir viņas mērķis, arvien attīstot savu uzņēmumu, neteikšu, ka atbilde mani pārsteidza, bet aizdomāties gan lika. Viņa saka, ka tā kā ir vienīgā īpašniece un darbiniece SIA “Trīs Ozolzīles”, tad viņas sapnis vai mērķis ir ne tikai samaksāt algas un pārējos nodokļus, bet arī beidzot pašai sev izmaksāt kārtīgu algu par savu darbu.
Lai nebūtu noslēgums ar skumju pieskaņu, “Trīs Ozolzīlēs” viss ir kārtībā, daudz ideju, darba un arī izdošanās. Tiešām iesaku apmeklēt šos mājražotājus, ne tikai, lai iepazītos ar mājražošanu, liofilizācijas procesu, nogaršotu gardo produkciju, bet arī paši satiktu mūžam enerģisko Aneti un uzklausītu viņas aizraujošo stāstu par dažādām situācijām un to, kā pie viņiem atnāk risinājumi. Noteikti ieskatieties arī viņu gaumīgi noformētajā mājaslapā www.ozolziles.lv un droši pasūtiet tur viņu ražojumus.