Cesijas līgums
Ar pievienoto cesijas līgumu viena puse (cedents) nodod otrai pusei (cesionāram) savas prasījuma tiesības pret cedenta parādnieku. Cesijas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1793. līdz 1810. pants. Prasījuma tiesības parasti izriet no līguma vai cita darījuma (piemēram, prasījums par preču piegādes apmaksu, prasījums par aizdevuma atmaksu, procentu samaksu, u.c.). Ar cesijas brīdi cesionārs kļūst par parādnieka jauno kreditoru un var prasīt no parādnieka cedētā prasījuma izpildi. Parādnieka piekrišana nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to neko nezina. Par prasījuma cesiju parasti tiek maksāta atlīdzība. Likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka par cesiju ir jāmaksā atlīdzība pēc tirgus likmes, ja cedents un cesionārs ir saistītas personas minētā likuma izpratnē.