Ar pievienoto zemes nomas līgumu iznomātājs nodod savu zemes gabalu lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam jābūt zemesgabala īpašniekam, ja zemesgabals tiek iznomāts apbūvei. Citos gadījumos iznomātājs var būt arī zemes gabala valdītājs (piemēram, pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības zemesgabalu iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai zemesgabala īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Zemes nomas līgumu var reģistrēt (koroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka zemes īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais zemes īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu. Zemes noma ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No zemes nomas gūtā ienākuma iznomātājam jāmaksā ienākuma nodoklis. Zemi var iznomāt ar vai bez apbūves tiesībām. Lai nomnieks varētu uzceltās ēkas ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu, šādas tiesības jāparedz līgumā un nomas termiņam ir jābūt vismaz 10 gadiem.