Pļaušanas serviss 2025
Lai palīdzētu lauksaimniekiem noteikt piemērotāko brīdi augstvērtīgas lopbarības sagatavošanai, no 11. maija visā Latvijā darbu sāk “Pļaušanas serviss”!
“Pļaušanas serviss” nav tikai zālāju monitorings – sezonas noslēgumā visi iegūtie dati un sagatavotās lopbarības analīzes kalpos par pamatu Skābbarības konkursam, kurā tiks noskaidroti kvalitatīvākās rupjās lopbarības ražotāji Latvijā.
Monitoringā speciālisti Vidzemē, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē vērtēs:
Kopš maija sākuma gaisa temperatūra vietām pārsniedza +20 °C, veicinot straujāku augu attīstību dienas laikā. Tomēr naktis saglabājās salīdzinoši vēsas, dažviet tika novērotas arī salnas, kas negatīvi ietekmēja augu augšanu. Nokrišņu daudzums reģionos bija nevienmērīgs – vietām novērots tikai neliels lietus daudzums, bet atsevišķos rajonos nokrišņu praktiski nebija.
Uzsākot zālāju monitoringu, no visiem novērotajiem zālājiem visražīgākais zelmenis reģionos bija lucernai, īpaši Latgalē, kur ražība sasniedza pat 8 t/ha (skat. 1. att.). Lucerna šobrīd atrodas cerošanas fāzē, raksturīga intensīva veģetatīvā augšana un jaunu dzinumu veidošanās.
1.attēls Lucernas garums un ražība
Stiebrzāļu attīstība Zemgalē bija līdzīga kā lucernai, sasniedzot aptuveni 22 cm zāles garumu. Savukārt pārējos reģionos stiebrzāļu augšana bija lēnāka un augi bija salīdzinoši īsāki (2. att.). Šīs atšķirības galvenokārt saistītas ar atšķirīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, īpaši mitruma nodrošinājumu un gaisa temperatūru dažādos reģionos.
2.att. Stiebrzāļu attīstība pa reģioniem
Sarkanā āboliņa attīstība šajā pavasarī ir bijusi salīdzinoši lēnāka nekā citiem zālaugiem, sasniedzot 5–10 cm. To būtiski ietekmējušas krasās temperatūras svārstības, vēsās naktis un nepietiekamais mitruma daudzums augsnē. Sausuma periods un nestabilie laikapstākļi kavējuši sakņu sistēmas darbību.
3.att. Bioloģiskais zālājs
Bioloģiskajos zālājos – stiebrzāļu un tauriņziežu maisījumos – novērojama līdzīga attīstības tendence. Augi pašlaik atrodas cerošanas fāzē, veidojot jaunus dzinumus un pakāpeniski palielinot zelmeņa blīvumu. Zālāju augstums svārstās no 14 līdz 20 cm, savukārt vidējā ražība sasniedz aptuveni 2 t/ha.
Šobrīd veikta zālaugu apsekošana laukos un ievākti zāles paraugi analīzēm. Paraugi nosūtīti uz laboratoriju, lai noteiktu sausnas, proteīna un kokšķiedras saturu Iegūtie rezultāti palīdzēs lauksaimniekiem pieņemt pamatotus lēmumus par optimālo pļaušanas laiku un sagatavot kvalitatīvāku lopbarību.
Daiga Baltiņa-Volrate,
LLKC lopkopības konsultante
