Jaunumi

100 grozi desmit dienās – tas ir pinēja Osvalda Skromāna personīgais rekords. Radošais un iedvesmas pilnais meistars ar klūgu pīšanu nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Veido dažāda veida un izmēra klūgu pinumus gan no apaļajām klūgām, gan no klūgu sloksnītēm.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija  numurs.  Tajā stāstām par to, kā LLKC kopā ar sadarbības partneriem izstrādā tieši Latvijas lauksaimniekiem paredzētu inovatīvu saimniecību pārvaldības sistēmu “Manslauks.lv”.

Marita un Ritvars Jēkabsoni Ventspils novada Jūrkalnē saviem spēkiem attīsta lauku tūrismu, apvienojot to ar piekrastes zvejniecību.

Oskars Balodis ar ģimeni saimnieko jaunā Cēsu novada Amatas pagastā, gleznainās Amatas upes krastā. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta un tiek apsaimniekoti 10 hektāri lauksaimniecības zemes, audzēti graudaugi un zemenes.

LLKC Saldus birojs organizēja pieredzes apmaiņas braucienu lauku saimniekiem uz Saldus novada Jaunlutriņu pagasta divām saimniecībām. Brauciena laikā bija iespēja smelties iedvesmu un gūt zināšanas par integrētās saimniekošanas sistēmu komercaugļu dārzos.

16. jūnijā tika paziņoti pirmie 12 Latvijas ciemi, kuri ieguvuši atpazīstamības zīmi “Viedais Ciems”.

Pavasarī Krāslavā sāka darboties Normunds Vanags, jauns uzņēmējs, mēbeļu ražošanas meistars. Krāslava ir Normunda dzimtā pilsēta. Viņš pamatizglītību ieguva Varavīksnes vidusskolā, vispārējo vidējo izglītību – Krāslavas vakara vidusskolā. Galdnieka profesiju mācījās Daugavpils 38.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūnija  numurs.  Tajā publicējam LLKC valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Cimermaņa rakstu par to, kā būtu jāveido jauno novadu attīstības vīzijas, lai tās palīdzētu izaugsmei.

Alsungas viedajā ciemā uzskata, ka jebkuras idejas īstenošana ir savstarpēja sadarbība un nepārtraukta mācīšanās.

“Durbes novadā kopumā ir uzņēmīgi cilvēki,” atzīst Aiva Kasparoviča, LLKC Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultante un Durbes novada lauku attīstības konsultante, iepazīstinot ar zemnieku saimniecības “Oliņi” īpašniekiem – Žīguru ģimeni.

Lapas