Slaucamo govju piena produktivitāte un mūža garums ir rādītāji, kurus lielā mērā ietekmē dažādi ārējās vides apstākļi, no kuriem būtiskas ir arī ēdināšanas metodes. Pētījumos atklāts, ka intensīvajā lauksaimniecībā turētajām govīm, kas tiek barotas ar enerģētiski bagātāku barību.

Risks, kas var saīsināt dzīvnieka mūžu, ir subakūta spurekļa acidoze, kas ir gļotādas iekaisums un var radīt infekcijas draudus. LLU veterinārmedicīnas pētnieki kopā ar sadarbības partneriem iesaistījušies projektā, lai radītu un pārbaudītu monitoringa sistēmu savlaicīgai šāda riska faktora novēršanai un uzlabotu dzīvnieku turēšanas apstākļus.

Gļotādas iekaisums jeb subakūtā spurekļa acidoze parasti rodas govīm, kurām tiek izēdināta enerģētiski bagātāka barība un palielināts koncentrētās barības daudzums, lai sasniegtu augstākus izslaukuma rādītājus. Pētnieki skaidro, ka tādējādi samazinās škiedrvielu apjoms barībā, kas tālāk samazina siekalu izdales apjomu un atgremošanas procesus. Rupjo daļiņu trūkums pazemina priekškuņģu motorikas jeb kustību aktivitāti un līdz ar to negatīvi ietekmē gremošanas procesus. Izveidojas labi priekšnoteikumi spurekļa acidozes attīstībai, proti, spureklī esošās barības masas kļūst skābākas, rodas gļotādas iekaisums, kas atver vārtus patogēnas mikrofloras iekļuvei dziļāk dzīvnieka organismā. Tādējādi rodas infekcijas draudi citos orgānos – aknās, zarnās, locītavās.

“Par subakūtu spurekļa acidozi uzskata stāvokli, kad spureklī esošā satura pH pazeminās un ir starp 5,6 un 5,2. Ja pH ir 5,0 un zemāks, dzīvniekam rodas akūta, klīniski smaga saslimšana. Šī problēma ir plaši izplatīta un tai ir potenciāli liela ekonomiskā ietekme, jo pH līmenis zem 5,5 novērojams pat 20% dzīvnieku, kas turēti komerciālajos govju ganāmpulkos. ASV zinātnieki aprēķinājuši, ka subakūtā spurekļa acidoze rada 1,12 dolāru zaudējumu uz vienu dzīvnieku dienā,” stāsta LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Ilmārs Dūrītis.

Profesors akcentē, ka īpaši svarīgi pievērst uzmanību govīm pēc atnešanās, jo, sākoties laktācijai, būtiski palielinās organisma vajadzība pēc enerģijas un dzīvniekam tiek atbilstoši izmainīta barības deva, palielinot tajā koncentrētās barības īpatsvaru. Diemžēl spurekļa adaptācija jaunajai barībai notiek tikai 3-5 nedēļu laikā, tāpēc šajā periodā dzīvniekam ir liels risks saslimt ar subakūtu spurekļa acidozi.

Lai savlaicīgi konstatētu nevēlamās spurekļa parametru pārmaiņas un veiktu pasākumus subakūtai spurekļa acidozes novēršanai, kopīgu pētniecības projektu Rīgas Tehniskās universitātes vadībā sākuši pētnieki no Elektronikas un datorzinātņu institūta un LLU, sadarbojoties ar SIA “Ogres Piens”, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un z/s  “Zilūži”.

Pētnieku un lauksaimnieku mērķis ir izstrādāt un ieviest praksē intraruminālu ilgas darbības sistēmu un metodi spurekļa parametru monitoringam, lai paildzinātu augstražīgo slaucamo govju mūžu un palielinātu izslaukumu. I. Dūrītis skaidro, ka spurekļa satura pH monitorings ilgā laika periodā ir vienīgais un efektīvākais veids, kā jau laikus novērst vai vismaz samazināt slimību izraisošo faktoru rašanos, proti, atbilstoši pH līmenim spureklī arī koriģēt izēdināmās barības sastāvu un apjomu.

Paredzams, ka izstrādātā sistēma, kas šobrīd vēl ir izpētes stadijā, palielinās lopkopības nozares ražīgumu, samazinās lopkopju saimniecību mazproduktīva darba apjomu un uzlabos dzīvnieku uzturēšanas apstākļus. Turklāt tā būs nekaitīga dzīvniekiem un ērta lietotājiem.

Minētās aktivitātes plānotas projektā “Mazcenas boluss spurekļa parametru monitoringam un agrīnai subakūtas spurekļa acidozes "SARA" diagnostikai govīm” (Nr. 18-00-A01612-000004). Projekts tiek īstenots pasākumā “Sadarbība”, apakšpasākuma 16.1. “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros. To atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Informāciju sagatavoja:

projekta zinātniskais vadītājs Ilmārs Dūrītis;

Komunikāciju daļas pārstāve Lana Janmere