Šoziem Preiļos savu darbību uzsācis Zemnieku vakara tirdziņš, kas tiek organizēts divās nedēļās reizi – pēcpusdienā. Iepriecinošs šajā stāstā ir tas, ka tirdziņa organizētājs ir kooperatīvs  “Latgales Dabas Dots”.  

Tieši pirms gada Preiļu pašvaldībā aktīvi sāka runāt par īsajām pārtikas piegādes ķēdēm, jo pamatā pašvaldība pati nodrošina savas skolas, bērnudārzus, slimnīcu un pansionātus ar ēdināšanas pakalpojumu, tikai Preiļu ģimnāzijas audzēkņu ēdināšana ir  uzņēmēja rūpests. Domājot par to, ko  šobrīd ēd mūsu  iedzīvotāji, radās ideja, vai var  ēdināšanas nodrošināšanā izmantot vietējo produkciju, vēl labāk būtu bioloģiski ražota produkcija. Pašvaldības vadība un uzņēmējdarbības speciāliste Kristīne Cīmane pagājušā gada aprīlī aicināja kopā saimniecības, kas nodarbojas ar dārzeņkopību un dārzkopību – aicināja domāt par kooperāciju, bet, kā allaž, lai vienotos par kaut ko kopēju, traucē vēsturiskas atmiņas un sākotnējie neizdevušies stāsti.  

Šī pulcēšanās arī bija tas dzinulis, kas saveda kopā divas enerģiskas zemnieces. Marta Vutnāne – četru bērnu māmiņa, kura pēc optometristes darba apguvusi prasmes krūmmelleņu un dārzeņu audzēšanā, satikās ar Sanitu Anspoku, kuras ceļš vijās internettehnoloģiju un pedagoģijas nozarēs, kam stingri līdzās gāja bioloģiskā lauku saimniecība – zemenes, arbūzi, nu jau arī tomāti. Marta un Sanita saprata, ka novads  var būt pašpietiekams un nodrošināt kvalitatīvu vietējo pārtiku. Tikai ejot kopā, to var paveikt. Laiks gāja, bet to trešo gājēju atrast viegli nevedās. Tika meklēts un domāts kopā ar uzņēmējdarbības speciālisti Kristīni, bet nekā. Pienāca rudens un pavasarī sētajai sēklai bija negaidīts rezultāts, kooperatīvs tika izveidots ar trim līdzdibinātājām – Martu, Sanitu un Kristīni! Kristīne ir cilvēks, kuras zināšanas sniedzas komercdarbībā, projektu vadībā un pārtikas piegāžu organizēšanā un kura tic kooperācijas spēkam un īso pārtikas ķēžu spēkam. 

Zināšanas rodas darot

Jautājam Martai, cik par kooperāciju viņa zinājusi sākumā un tagad, vērtējot skalā no 0 līdz 10?  

–  Sākumā, manuprāt, manas zināšanas, bija 2–5 baļļu līmenī. Daudz jauna sniedza   Latvijas kooperatīvu asociācijas rīkotās mācības un iespēja apmeklēt Somijas kooperatīvus, lai redzētu realitātē – tas darbojas! Tagad manas zināšanas varbūt ir  7–10 baļļu līmenī. 

Tagad kooperatīvs jau ir vinnējis pašvaldības iepirkumā un ik nedēļu veic piegādes pašvaldības iestādēm. Martas ziņā ir piegāžu nodrošināšana. Kādas bija sajūtas, kad pirmo reizi tika veiktas piegādes? 

–  Bija satraukums un bijība, kā nu būs, jo lielo piegāžu ķēdēs dārzeņi un augļi ir vizuāli skaisti, bet bioloģiskajā ražošanā tik skaisti tie nav, tie ir jutīgāki  transportēšanā, toties tiem ir cita garša. Tagad jau saņemu jautājumus, kādas ir šķirnes kartupeļiem un citiem dārzeņiem, tas nozīmē, ka patīk mūsu piedāvātie produkti un patērētāji to novērtē. 

 “Mēs bieži patērējam importētu pārtiku, kamēr vietējie lauksaimnieki cīnās par izdzīvošanu  Ja viens pats  mazais lauksaimnieks nevar izpildīt nepieciešamos apjomus, tad sadarbojoties mēs to varam!” stāsta Sanita, uzsverot kooperācijas spēku. “Ražotājam ir ļoti būtisks attālums līdz patērētājam, un jānostiprina lielāka savstarpējā uzticība. Sanita saredz savu darbību patērētāju izglītošanā, veidojot pasākumus ne tikai pilsētā, bet aicinot patērētājus uz saimniecībām, jo ir jau pārbaudīts: ja klients redz, kā tas aug saimniecībā, tas ļoti spēj ietekmēt. Patērētājs pārliecinās, ka audzēts ir uz vietas, redzot, ka laukā ir pa kādai nezālei, pa kādam kukainītim, saprotams, ka lauks ir ar dabisku dzīvotni – audzēts bioloģiski. 

“Mums, Latgalē, vajag, lai mūsu nauda paliek šeit, nevis aiziet citur!” uzsver Kristīne, aicinot domāt par vietējās ekonomikas spēcināšanu. “Tirdziņš ir veidots, lai vietējie iedzīvotāji regulāri varētu baudīt svaigu vietējo pārtiku, tāpēc kooperatīvs uzsāka to organizēšanu, nenoliedzami tirdziņš ir vide, kur ne tikai nopirkt vietējos produktus, bet arī platforma, kas ir par pamatu vietējās ekonomiskas izpratnei un pircēja–pārdevēja saiknes nostiprināšanai. Mēs varam nodrošināt kvalitatīvu vietējo pārtiku, un mēs to darām soli pa solim uz palikšanu!” 

Kopā garša, kopā spēks! 

Kooperatīvs “Latgales Dabas Dots” sadarbojas ar citiem Latgales ražotājiem. Tirgos ir pieejama ir LPKS “Viļāni” produkcija ar zīmolu “Bryunaļa”, kas ir 100% Latgales piena ražotāju uzņēmums un apvieno mazos un vidējos piena ražotājus, un zemnieku saimniecības “Kotiņi” ražojumi.  Šie ir pirmie divi sadarbības partneri, bet jauni interesenti sadarbībai uzrodas, jo kooperatīvs jau ir pamanīts arī sociālajos tīklos, kas ir  Kristīnes pārziņā.  

Patlaban meitenes vēlas izprast kooperatīva darbību mazākos apmēros, lai uzkrājas pieredze un veidojas nākotnes vīzija, tāpēc šobrīd veido sadarbību ar citiem lauksaimniekiem, kas nākotnē varētu būt kooperatīva biedri. Piesardzība ir nepieciešama pašām un klientiem, jo sadarbība stipra ir tad, ja ir uzticēšanās un kopēji mērķi. Paskatīties uz sevi nedaudz no malas dažreiz palīdz kāds ārējais padoms. Tāds mudinājums ir veicinājis kooperatīva ilgtermiņa un īstermiņa mērķu definēšanu. Saprotami ir soļi, kā sasniegt mērķus, jāizmanto finansējuma piesaistes iespējas un jāseko rīcībai.  

Kooperatīvs piedalās  LLKC rīkotajā konkursā “Laukiem būt!” un cer gūt iespēju līdzekļu piesaistei, kas iespējama, iegūstot kādu no balvām. Iespējas ir piesaistīt finansējumu LEADER  un LA 20 intervencē “Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai”, nepieciešamās investīcijas apzinātas, paliek izvēle, kuri nosacījumi šķitīs pievilcīgāki. 

Kooperatīva dibinātājas katra nāk no savas puses – Kristīne no Preiļiem, kuras lauki ir Rušonas pagastā, Marta no Sīļukalna pagasta un Sanita no Saunas pagasta. Vakari un naktis ir intensīvākie ideju radīšanas un plānošanas brīži, meitenes saka, ka pamostamies – domājam, braucam – domājam, arī mājas solī domājam.

Sarunas gaitā provocējošs jautājums tika uzdots Martai: – Ja tev nāktos izvēlēties un pieņemt lēmumu, no kuras nodarbes atteikties, no kā atteiktos – no savas saimniecības vai kooperatīva? Marta atbildēja: “Jūtos kā mamma ar diviem bērniem, kā lai kuru atrauju no sirds.” 

–  Kādu redzat savu nākotni? 

– Mēs zinām vīziju, uz ko ejam, jo mūsu kooperatīvs nav tas, kur tikai zemnieks atveda un atdeva savu produkciju, gribam pārstrādi, veikaliņu, piegādi un savu dalībnieku atbalstīšanu ar zināšanām, izejvielām un citām iespējām, –  teic Marta. 

–  Mums ir sava identitāte, ko gribam saglabāt, mums bija iespēja Preiļos tikties ar Ekoloģisks.lv pārstāvjiem, viņi vedināja uz to, lai mēs esam viņu struktūrvienība, veidojam te viņu noliktavu, bet mums tomēr ir nedaudz cits redzējums – savējais, – bilst Sanita. 

–  Iespējas redzam un sadzirdam no Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, nesen jau no Itālijas, laikam gan tas nav tik tālu, ja viņi mūs sameklē šeit, mazajā Latvijā! Arī mēs varam padomāt par vides aizsardzību, būdami patērētāji un izvēloties nevis importētu meloni, bet vietējo rabarberu! Mēs zinām, ka mums priekšā nav viegls uzdevums, bet soli pa solim mērķis ir sasniedzams, – pārliecināta Kristīne. 

Fakti:

Tirdziņiem jau regulāri ir ap 10–12 dažādu zemnieku saimniecībās ražotā produkcija,  un ne tikai vietējā, atbrauc lauksaimnieki no kaimiņu novadiem.

Materiālu sagatavoja: