Pastāstīšu par savu pagājušā gadā uzsākto eksperimentu un šī brīža rezultātiem. Pagājušās zivju audzēšanas sezonas izskaņā radās ideja pamēģināt ielaist zivju dīķī lielmutes asari jeb basu. Par to, ka šī zivs varētu dzīvot Latvijas zivju dīķos, šaubu nebija, bet vai viņš var pārziemot mūsu dīķos, par to gan informācijas nebija nekādas.

Pētot literatūru, parādās informācija, ka basi iztur līdz 4 ⁰C zemu temperatūru. Tik tālu viss būtu labi, jo, kā mēs zinām, dīķos ziemā pie grunts vajadzētu būt 4 ⁰C, ūdens virspusē 0 (tieši zem ledus). Cits jautājums, protams, ir, vai pie dīķa dibena ir pietiekams skābekļa daudzums un vai būs piemērota vide basu izdzīvošanai, sākoties pavasara paliem, kad dīķī sāk ieplūst daudz kūstošā sniega ūdens, kura temperatūra ir tuvu nullei un dīķī sāk pazemināties kopējā, jau tā zemā ūdens temperatūra.

Eksperimentu sākām 2024. gada 1. augustā, ielaižot 10 basus katrā dīķī, kopā četros dažādos dīķos. Ūdens temperatūra virs 20 ⁰C. Basu vidējais svars ap 1 kg. Mērķis bija, lai basi, dīķiem lēnām atdziestot, pamazām aklimatizējas zemajai ziemas temperatūrai un lai viņiem būtu laiks pierašanai pie jaunajām mājām.

Dīķu raksturojums – 2 dīķi (Nr. 1 un Nr. 2) ir izteikti karpu audzēšanas dīķi, trešais dīķis ar plašu polikultūru: karpas, zandarti, amūri, platpieri, līņi, šeit zivju blīvums virs 2 tonnām/ha. Ceturtais ir foreļu audzēšanas dīķis ar ļoti lielu caurplūdi pavasarī.

Rudenī tika nolaists viens no karpu audzēšanas dīķiem.  Rezultāts – nav neviena basa. Skumīgi, bet fakts. Jau rudenī, pirms nozvejas, tika atrasti vairāki nobeigušies eksemplāri. Acīmredzot kaut kas viņiem šajā dīķī nepatika, lai gan karpu raža bija laba, ap 1 t/ha, un karpas padevušās veselas un labi augušas. Pārējie eksperimenta dīķi netika aiztikti un nostāvēja līdz pavasarim nenolaisti. Pavasarī tika apzvejots otrs karpu audzēšanas dīķis. Par basiem jau bija nedaudz aizmirsts. Sākot nozvejas procesu, bija priecīgs pārsteigums, ieraugot nozvejas tīklā basu, pie labas veselības, svarā ap 2 kg. Izdaru secinājumu, ka basi var izdzīvot Latvijas ziemu dīķī. Šogad Vidzemes augstienē ziema un ledus bija, kā arī pavasara aukstie palu ūdeņi un, par spīti tam, rokās turu pārziemojušu basu, turklāt pie labas veselības. Tātad var teikt, ka eksperimentam ir pozitīvs rezultāts. Turpinot nozveju, tika nozvejoti vēl deviņi basi, tātad kopā visi 10 ielaistie basi bija pārziemojuši. Svars no 1,5 līdz 2,3 kg, ne tikai izdzīvojuši, bet arī labi pieņēmušies svarā. Nu,  eksperiments jau izdevies ar uzviju.

Vēl palikuši nepārbaudīti 2 dīķi, trešais un ceturtais, kurus šo pavasari nebija plānots nolaist, bet, uzsākot zivju barošanu, mēģināsim basu klātbūtni konstatēt, vai rudens nozvejā, kā saka, pie pilna zivju dīķa audita.

Interesanti bija vērot basu uzvedību augustā, pēc ielaišanas viņi ļoti aktīvi barojās, nāca pie barotavām, apsteidzot citas zivis, es teiktu, dominēja, bija visu laiku priekšgalā. Bija pat grūti ar makšķeri noķert citas zivis, nenoķerot basus. Bet zivju blīvums dīķos krietni virs t/ha, kā nu kurā dīķī. Ļoti aktīvi ēda arī karpām domātās granulas.

Turpinājumā derīgi parunāt par lielmutes asara jeb basu audzēšanas un turēšanas īpatnībām.

Lielmutes asara audzēšanas prasības un īpatnības

Ūdens temperatūra

* Optimālā augšanas temperatūra: 23–30 ⁰C.

* Aktīva barošanās sākas pie apmēram 15 ⁰C.

* Zem 10 ⁰C zivs kļūst mazaktīva; ilgstoši zema temperatūra var būt letāla.

* Vislabākā vide siltos dīķos vasaras periodā.

Ūdens kvalitāte

* Skābeklis: ≥5 mg/l – ļoti svarīgs, jo lielmutes asaris ir aktīvs plēsējs.

* pH: 6,5–8,5.

* Amonjaks un nitrīti jāuztur zem toksiskiem līmeņiem.

Barošana

* Lielmutes asaris ir gaļēdājs – tam nepieciešama augsta  olbaltumvielu satura barība.

* Komerciāli ir pieejama plēsīgo zivju barība (piemēram, granulas ar 40–50% proteīna).

* Barošana: 1–2 reizes dienā atkarībā no ūdens temperatūras un zivju vecuma.

* Mazākus indivīdus var barot arī ar dzīvu barību (mazām zivīm, vēžveidīgajiem).

Augšanas temps

* Labvēlīgos apstākļos 1. gadā var sasniegt 300–500 g svaru.

* 1–1,5 gadu ciklā sasniedz 0,5–1,5 kg.

Apvienošana ar citām zivīm

* Kā plēsīga suga lielmutes asaris nav piemērots kopējai audzēšanai ar mazākām vai mierīgākām zivīm.

* Var izmantot kā bioloģisko regulatoru, lai kontrolētu mazās zivtiņas (piemēram, karūsu vai bezvērtīgas zivju populācijas mazās ūdenstilpēs).

Īpašas piezīmes audzēšanai Latvijā:

* Latvijas klimatā lielmutes asari var audzēt sezonāli dīķos (vasarā).

* Hibrīdu (Florida x ziemeļu) forma labāk panes temperatūru svārstības.

* Latvijā dabā nevairojas.

Nosaukums:

* Latviski: lielmutes asaris (dažkārt saīsināti – “bass”).

* Angliski: largemouth bass.

* Latīniski: Micropterus salmoides.

Izcelsme un izplatība:

* Dabiskā izplatība: Ziemeļamerika (ASV, Kanāda, Meksika).

* Introducēts daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā, Āzijā un Āfrikā, pateicoties sporta makšķerēšanas popularitātei.

* Latvijā savvaļā nav sastopams dabiski.

Izskats:

* Ķermenis iegarens, spēcīgs.

* Raksturīga ļoti plata mute – augšējais žoklis stiepjas aiz acs aizmugures.

* Krāsa variē no zaļgani pelēkas līdz tumšiem plankumiem sānos, veidojot svītru gar sānu līniju.

Izmēri:

* Parasti 30–60 cm garš, bet var sasniegt pat līdz 75 cm.

* Svars: bieži 0,5–4 kg, bet rekordi pārsniedz 10 kg.

Bioloģija un uzvedība:

Barība:
Lielmutes asaris ir plēsējs – barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, abiniekiem un pat kukaiņiem. Jauni indivīdi ēd arī kāpurus un zooplanktonu.

Dzīves vide:

* Dod priekšroku siltām, mierīgām ūdenstilpēm ar bagātīgu ūdensaugu daudzumu – ezeriem, dīķiem, lēni plūstošām upēm.

* Ļoti pielāgojams – spēj izdzīvot dažādos apstākļos.

Populārs sporta makšķerēšanā:

* ASV un Kanādā basu makšķerēšana ir ļoti populāra – pat notiek čempionāti ar lielām naudas balvām.

* Tā ir cīņasspējīga un aktīva zivs, tāpēc makšķernieku ļoti novērtēta.

* Ķeršanai izmanto dažādus mānekļus – mākslīgās zivtiņas, voblerus, gumijas tārpiņus utt.

Interesants fakts:

Lielmutes asaris ir arī svarīgs zivju audzētavu un rekreācijas makšķerēšanas elements. Tā pielāgošanās spēja padara to par ideālu zivju sugu komerciālai un sportiskai audzēšanai kontrolētos apstākļos.

Lielmutes asaris jeb bass ir arī garda maltīte. Šeit pievienoju dažas receptes.

 RECEPTES

Lielmutes asaris pannā ar citronu un ķiploku sviestu

Sastāvdaļas (2 porcijām):

* 2 lielmutes asara filejas (ar vai bez ādas).

* 2 ēdamkarotes sviesta.

* 2 ķiploka daiviņas (sasmalcinātas vai smalki sakapātas).

* ½ citrona (sula + dažas šķēlītes pasniegšanai).

* Sāls un svaigi malti melnie pipari – pēc garšas.

* Neliela šķipsniņa čili pārslu (pēc izvēles).

* Svaigi pētersīļi vai dilles – pasniegšanai.

Pagatavošana: 

 Zivi sagatavo: Nosusini filejas ar papīra dvieli. Apkaisi ar sāli un pipariem (vēlams arī citām pusēm, ja filejas ir biezas).

Cepšana:
Uzkarsē pannu uz vidējas uguns un izkausē sviestu. Kad sviests sāk putot, pievieno sasmalcinātu ķiploku un nedaudz apcep (~30 s), lai atbrīvojas aromāts, bet nepiedeg.

Pievieno zivi:
Liec filejas pannā ar ādu uz leju (ja ir āda). Cep 3–4 minūtes, līdz filejas apakšpuse ir zeltaini brūna.

Apgriez: Apgriez filejas un cep vēl 2–3 minūtes. Pirms beigām uzspied virsū citrona sulu un pavisam viegli pārcel zivi sviesta–ķiploku mērcē.

Pasniedz:
Pasniedz ar svaigiem garšaugiem un citrona šķēlītēm. Lieliski sader ar ceptiem kartupeļiem, rīsiem vai vienkāršiem dārzeņiem.

Šī recepte ļauj saglabāt zivs maigumu un piešķir vieglu, atsvaidzinošu garšu.

Grilēts lielmutes asaris ir vienkāršs, veselīgs un garšas ziņā izcils veids, kā izbaudīt šo zivi – īpaši vasarā. Te būs garšīga un aromātiska grilēta lielmutes asara recepte ar citronu, ķiploku un garšaugiem.

Grilēts lielmutes asaris ar citronu un ķiploku

Sastāvdaļas (2–3 porcijām):

* 1 vesels lielmutes asaris (~800 g–1 kg), izķidāts, attīrīts (vai 2 lielas filejas ar ādu).

* 2 ēdamkarotes olīveļļas.

* 2 ķiploka daiviņas, sasmalcinātas.

* 1 citrons (½ sula + ½ šķēlītēs pildījumam).

* Sauja svaigu garšaugu (piemēram, pētersīļi, timiāns, dilles vai baziliks).

* Sāls un pipari pēc garšas.

* Papildu: plānas citronu šķēles, nedaudz sviesta (pēc izvēles).

Pagatavošana:

Marināde:

Bļodiņā sajauc olīveļļu, ķiploku, citronu sulu, sāli un piparus. Ar šo maisījumu pārsmērē zivi gan iekšpusē (ja vesela), gan ārpusē vai abas filejas.

Pildīšana (ja cep veselu zivi):

Zivs vēderā ieliec pāris citrona šķēles un dažus zariņus garšaugu. Ja izmanto filejas, vari vienkārši izklāt tās uz garšaugu un citrona "gultas".

Grilēšana:

* Uzkarsē grilu līdz vidēji augstai temperatūrai (~180–200 °C).

* Ja iespējams, izmanto zivs grila groziņu vai uzliec filejas uz alumīnija folijas vai pannas, lai novērstu pieķeršanos.

* Grilē apmēram 5–6 minūtes no katras puses (atkarībā no biezuma). Zivs ir gatava, kad miesa kļūst necaurspīdīga un viegli atdalās ar dakšiņu.

Papildinājums:

Kad zivs gandrīz gatava, vari uzlikt nelielu sviesta piciņu uz katras filejas vai vēdera iekšpusē – piešķirs sulīgumu un garšu dziļumu.

Pasniegšana:

Pasniedz ar svaigu citronu, zaļumiem un, piemēram, grilētiem dārzeņiem vai viegliem salātiem.

Padoms:

Ja grilēsi filejas bez ādas, tās vari nedaudz iemarinēt (30–60 minūtes) un cept uz folijas ar olīveļļu, lai tās nesadalītos.

Noslēgumā

Lielmutes asara audzēšana Latvijas dīķos nav tikai teorija – tā kļūst par realitāti. Šī zivs ir ne tikai izcils trofejas objekts, bet arī interesanta iespēja dīķu saimniekiem, kuri meklē jaunas sugas un pieredzi. Protams, eksperiments vēl turpinās, bet pirmie secinājumi: bass spēj pārziemot Latvijas dīķos, ja nodrošināti piemēroti apstākļi.

Vēlies izmēģināt arī tu? Sāc ar nelielu daudzumu un izvērtē piemērotību savam dīķim. Labprāt dzirdētu arī tavu pieredzes stāstu. E-pasts saziņai raivis.apsitis@llkc.lv [3]

Materiālu sagatavoja:

Raivis Apsītis

Zivsaimniecības eksperts

Tālr.: +371 29233377

E-pasts: raivis.apsitis@llkc.lv [3]