Devos uz Jēkabpils novada Kūku pagastu, lai aprunātos ar zemnieku saimniecības “Ezerkalni” darbīgo saimi viņu “Putnu fermā”. Vai tur mīt arī putni? Nē, ja nu vienīgi gājputni tuvumā esošajā Baļotes ezerā. Sastapu daļu no kuplās ģimenes, redzēju viņu darbus, paaudžu gudrību, latviskās vērtības, patriotismu, sapņus un plānus.

Zemnieku saimniecība “Ezerkalni”

Dzintra Mikanovska par saimniecības izveidošanas sākumu

Kopš agronoma diploma iegūšanas LLA 1972. gadā viņa visus šos gadus bijusi saistīta ar laukiem, ar zemi un to, kas norisinās laukos dažādos laikos. Bijusi gan galvenā agronome, agroķīmiķe, strādājusi Viduslatvijas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. Līdztekus darbam laikā, kad laukos cilvēki atguvuši īpašuma tiesības uz savu zemi, veidoja savu saimniecību. Strādājot ar zemniekiem, radās doma par kooperāciju. Pagastā izveidojās zemnieku kooperatīvā sabiedrība “Kuziks”, vēlāk kooperatīvs “Vārpas”, līdz Jēkabpilī izveidojās LPKS “LATRAPS”. Zemnieku saimniecības lauku platības bija krietni lielākas, taču daļa lauku atradās tālu no mājām, darbs tajos prasīja daudz spēka. Dzintra, atbraukusi no darba, sēdās pie traktora vai auto stūres, veda no lauka graudus un palīdzēja citos darbos dzīvesbiedram Artūram. Gāja gadi, nejaušība noveda pie vecas fermas iegādes. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā netālu no mājām atradās putnu fermu komplekss, tur audzēja vistas, pīles, fazānus. Viena no kompleksa ēkām bija saglabājusies līdz mūsdienām. Tieši šinī laikā bija radusies vajadzība pēc jaunas nozares izveides. Ģimene nolēma samazināt graudkopības platības, pārdodot daļu zemes, bija iespējams iegādāties bijušo putnu fermu un veikt investīcijas, lai to atjaunotu.

Kāpēc vajadzīga jauna nozare, stāsta Dzintras meita Ieva Rožlapa

Ieva vienmēr ir redzējusi un sapratusi zemnieku ikdienu, taču “vilkme” bija citā virzienā. Viņa ieguvusi izglītību saistībā ar kultūras un mākslas menedžmentu. Jau studējot, viņa “Ezerkalnos” organizēja dažādus plenērus, no tiem izauga projekti jauniešiem, pēc tam arī pieaugušajiem, koncerti, dzejas lasījumi. Bija nepieciešamas telpas, radās doma par kempinga mājiņu izveidi. Tā radās kempings “Brēdiķu krasts”, kas apmeklētājiem gada siltajā laikā piedāvā trīs kempinga mājiņas, ugunskura vietas, iespēju uzcelt teltis meža un pļavas malā, peldvietu pie Baļotes ezera, SUP dēļu un airu laivas nomu. Ja apmeklētāji vēlas, atpūtu var apvienot ar makšķerēšanu speciāli iekārtotos makšķerēšanas sektoros piederošajā krasta līnijā, tikai jāatceras, ka ezerā ir licencētā makšķerēšana. Ir bijusi iesaiste makšķerēšanas sacensībās, tai skaitā arī pagājušajā gadā notikušajā pasaules čempionātā karpu makšķerēšanā sievietēm un jauniešiem. Kopš pagājušā gada, kad pieejami apartamentu dzīvokļi “Putnu fermā”, arī makšķernieku ģimenes var doties līdzi un atpūsties. Turklāt šī vieta atrodas 15 minūšu brauciena attālumā no Jēkabpils. Domu par uzņēmējdarbību tūrisma jomā Ieva prezentēja 2017. gada sākumā LLKC konkursa “Laukiem būt!” reģionālajai žūrijai. Daudz kas no toreiz plānotā ir piepildījies. Ieva ir pateicīga vecākiem: “Gribējām būt laukos, vecāki iedeva platformu, lai varam palikt laukos, bet nenodarboties ar lauksaimniecību”. Šobrīd sezonas lauku darbos nedaudz iesaistās vīrs Guntars. Svarīga ir komanda, katrs zina savus darbus un iesaistās pēc savām spējām. Pat mazais dēls Marģers, kuram vēl nav pieci gadi, jautā: “Ko varu palīdzēt?”

Ievas un Guntara Rožlapu ģimenē ir seši bērni, jaunākajai meitiņai Astrīdai tikai   pusgadiņš. Droši vien kāds no viņiem turpinās iesākto, tāpat kā Ieva pavisam drīz pārņems savu vecāku saimniecību.

Paaudžu maiņa – emocijām bagāts stāsts

Bieži paaudžu maiņu uztver saasināti, jo mūsdienu paaudzēs šajā jautājumā nav bijusi liela pieredze. Katram no mums ir savs viedoklis. Latvijas Jauno zemnieku klubs pirms kāda laika veica aptauju, lai uzzinātu viedokli par paaudžu nomaiņu lauksaimniecības uzņēmumos un saimniecībās. Vairāk nekā 80% aptaujāto to raksturo ar vārdiem: sarežģīta, grūta, saspringta un interesanta, tikai retais to dēvē par vienkāršu. Vairākums piekrīt, ka jaunie spēj ieviest inovācijas. Pavīd arī doma, ka jaunās paaudzes ienākšana vadības procesos vecākiem sniedz gandarījumu, jo ceļš tiek turpināts. Jautājot Dzintrai, vai ir gandarījums par to, ka saimniecība tiks pārņemta, atbilde ir: “Jā!” Savukārt Ieva atzīst, ka tā  ir liela atbildība, taču paaudžu nomaiņa ir viena no cilvēces pamatvērtībām. Tāpēc Ieva saka: “Pasaule ir mainījusies, bet pamatvērtības nav mainījušās. Zeme ir zeme, gaiss ir gaiss, jāturas pie pamatvērtībām”. Ieva vēlētos, lai visi bērni būtu te, “Ezerkalnos”, un piedalītos saimniekošanā, bet viņiem ir savi “muskuļi” jāuzaudzē, ir jānotic pašiem sev. “Labi,  ja vecāki notic, bet svarīgāk, ja viņi notic paši sev,” tā uzskata Ieva. Visas paaudzes turas kopā un tikai sadarbībā un savstarpējā uzticēšanās ir spēks.

“Putnu fermas apartamenti” – vieta ārpus pilsētas ar stāstu un nākotni

Viesiem “Putnu fermas apartamenti” ir pilnībā renovēta bijusī ferma, kurā, saglabājot ēkas ārējo kontūru un pret dienvidu sauli izvietotos virsgaismas logus, izbūvētas dzīvojamās un atpūtas telpas. Šeit visas ikdienā nepieciešamās ērtības apvienotas ar iespēju baudīt Baļotes ezera tuvumu. Šobrīd atjaunota un pieejama īrei arī svinību jeb kamīnzāle, tajā esošais kamīns vienmēr rada mājīgu sajūtu.

“Putnu fermas apartamentos” līdzās trim šobrīd izīrējamiem dzīvokļiem ir arī Rožlapu ģimenes dzīvoklis. Ērti – nav tālu jādodas uz darbu arī Guntaram. Viņš ir sertificēts pirtnieks un viņa darba lauks ir mājas galā ierīkotā pirts ar kubulu uz terases. Guntars un arī Ieva ir mācījušies pie Latvijā zināmajiem profesionālajiem pirtniekiem Jura un Aelitas Batņām pirts skolā “Lielzemenes”. Tur apgūtās zināšanas tiek liktas lietā pirts rituālos, radot mieru, harmoniju un saikni ar mūsu senču tradīcijām. Guntars atzīst, ka cilvēki atnāk uz pirti saspringuši, nezina, kas viņus sagaida. Ierodoties otrreiz, viņiem jau ir interese, ko vēl varētu piedāvāt. Guntars ir pārliecināts, ka pilnvērtīgs pirts rituāls veicina ķermeņa rekreāciju (fizisko un garīgo spēju atjaunošana). Tuvākajā laikā viņi gaida ciemos savus skolotājus, un nākotnes ieceres saistītas ar pirts latviskas rekreācijas virzienu. Straujajā ikdienas ritmā cilvēki sāk novērtēt pavadīto laiku ārpus pilsētas un  enerģijas atjaunošanu pirtī prasmīga pirtnieka rokās.

Lielajiem bērniem šī ir vieta, kur atgriezties brīvdienās, šobrīd viņiem ir savas profesiju izvēles, taču visi regulāri ierodas un palīdz, ir ieinteresēti un lepojas ar padarīto.

Te ir vieta, kur satikties draugiem, dalīties pieredzē ar citiem jaunajiem uzņēmējiem. Viena no viņām – Egita Galiņa no Variešu pagasta – man pastāstīja: “Ievu un viņas saimi pazīstu jau kādu labu laiciņu. Mājā pabiju gan tās celtniecības stadijā, gan arī, kad tā ir finiša taisnē. Apbrīnoju, ar kādu jaudu un tempiem viņi metās iekšā šajā projektā. Bet, ja ir vīzija – tad tik vien jādara! Kādu laiciņu ar ģimeni briedām pirts rituālam, bet, kā jau nereti mēdz gadīties – viens darbs, otrs un tas tiek pārbīdīts uz vēlāku laiku. Un vajadzēja sagadīties tā, ka piedzīvoju emocionāli sakāpinātu nedēļu, vajadzēja drauga plecu. Zvanu Ievai, stāstu un viņa saka – atbrauc svētdien, ieliksim tevi pirtiņā. Atbraucu arī. Un kā nākamajā dienā rakstīju sava Instagram profila īso stāstiņu sadaļā – gribu ikvienam novēlēt piedzīvot pirts rituālu. Nevis vienkārši pirti, bet īstu rituālu. Tas bija ne tikai visvisādi sildoši, bet arī ārkārtīgi atbrīvojoši un dziedinoši. Ir lietas, kuras grūti izstāstīt vārdiem. Šī bija tāda pieredze, kuru vajag katram pašam piedzīvot.”

Dzintras atziņa: ”Te veidojas kopienu attiecības, arī kaimiņi jūtas drošāk, ja blakus ir apdzīvots.” Ieva ir pārliecināta: “Laukos viss notiek un viss ir pa īstam.”

Paaudžu maiņas rezultātā saimniekošana ieguvusi jaunu virzienu, saglabājot vietas vēsturisko šarmu un apvienojot to ar mūsdienu komfortu. Lai izdodas ar viesu uzņemšanu “Putnu fermas apartamentos”!

Materiālu sagatavoja: