LIFE REEF projekta mērķis ir jūras biotopu un tajā esošo sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide aizsargājamām teritorijām Latvijas jūras ūdeņos un šo teritoriju apsaimniekošanas plāna izstrāde.

Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt rīcības plānu invazīvo jūras sugu ietekmes samazināšanai, kā arī rīcības plānu jūras putnu un zīdītāju piezvejas samazināšanai. Gan zivis, gan putni un zīdītāji ir neatņemama jūras ekosistēmas sastāvdaļa, kas nodrošina līdzsvaru barības tīklā. Tie var būt gan plēsēji, gan barība citiem organismiem. Katra ekosistēmas sastāvdaļa palīdz uzturēt līdzsvaru sistēmā un nodrošina ekosistēmas stabilitāti un noturību pret ārējo faktoru ietekmi, piemēram, klimata izmaiņām. Turklāt zivis būtiski ietekmē barības vielu apriti jūrā, veicinot ekosistēmas produktivitāti un bioloģisko daudzveidību.

Latvijas jūras piekraste ir apmēram 500 km gara, un tā ir svarīga vairāku desmitu ūdensputnu sugu migrācijas, spalvmešanas un ziemošanas vieta. Rīgas līča rietumu piekraste, Irbes šaurums un Baltijas jūras atklātās daļas piekraste ir starptautiski nozīmīga ūdensputnu ziemošanas vieta, kur rudens-ziemas periodā uzturas līdz 2 miljoniem ūdensputnu.

Latvijas piekraste ir svarīga bioloģisko resursu aspektā, un, protams, tā ir svarīga arī Latvijas piekrastes zvejniekiem, kuriem zivju resursi ir būtisks iztikas avots un arī to kultūrvēsturiskās identitātes daļa. Tāpēc nepieciešams, lai jūras un piekrastes ekosistēmas būtu veselīgas, jo tās nodrošina šo “sistēmu” sniegtos pakalpojumus un zvejnieku gadījumā vissvarīgākā resursa – zivju – ilgtspējību.

Piekrastes zvejas novērojumi, kurus no šī gada februāra mēs – “BIOR” pētnieki – sadarbībā ar piekrastes komerciālajiem zvejniekiem esam uzsākuši visā Latvijas piekrastē, sniedz datus par nozvejotajām zivju sugām, to izmēriem, svaru, retāk sastopamām zivju sugām, nozvejas apjomiem un piezveju, kā arī fiksē visiem piekrastes zvejniekiem labi zināmos roņu radītos bojājumus lomam un zvejas rīkiem, kā arī putnu un citu organismu piezveju. Pētījuma ietvaros piekraste ir sadalīta sešos rajonos, kuros ietilpstošo pašvaldību reģistrētie zvejnieki katru mēnesi un nedēļu tiek izvēlēti izlozes kārtībā. Novērojumi tiek veikti visās sezonās – pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā, lai iegūtu salīdzināmus datus par visu gadu.

Novēroti tīklos iepinušies ūdensputni, no kuriem līdz šim brīdim visbiežāk konstatēti kākauļi un melnās pīles, kā arī konstatēti roņu bojājumi nozvejai un pašu pelēko roņu, kā arī citu organismu, piemēram, invazīvā Ķīnas cimdiņkrabja piezveja.

Šāda novērojumu informācija ir būtiska arī, lai izvērtētu cilvēka un aizsargājamo sugu mijiedarbību un meklētu risinājumus negatīvo ietekmju mazināšanai. No novērojumu uzsākšanas februāra pirmajā pusē līdz augusta sākumam esam veiksmīgi apsekojuši nozvejas 105 reizes un ieguvuši vērtīgus novērojumus no 51 zvejas uzņēmuma.

Iegūtā informācija sniegs iespēju kvalitatīvākai datu analīzei un ļaus izdarīt secinājumus par aktuālo stāvokli piekrastes zvejniecībā Latvijā. Tā ļaus risināt izaicinājumus, ko rada nepieciešamība sabalansēt zvejniecību un dabas vērtību saglabāšanu, kā arī sniegs priekšlikumus ilgtspējīgai zivju resursu izmantošanai un apsaimniekošanai. Piekrastes zvejas novērojumus esošajā intensitātē plānots turpināt līdz nākamā gada sākumam, lai iegūtu informāciju par visām sezonām gada ietvaros.

Pateicamies visiem zvejniekiem par atsaucību un līdzšinējo sadarbību, kā arī ceram uz sekmīgu tās turpinājumu!

Kārlis Heimrāts un Jānis Gruduls, “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieki

Foto: Kārlis Heimrāts, Raimonds Rezevskis, Ēriks Krūze, Edgars Sūnākslis