Bieži mēs dodamies uz tālām zemēm smelties gudrības un pieredzi, bet tas, kas atrodas tepat tuvumā, paliek neredzēts. Tā ir arī ar Valkas un Valmieras novadu iedzīvotājiem, kuriem novadu robeža ar Igauniju stiepjas vairāk nekā 150 km garumā. Kāpēc gan nedoties pāri tai apskatīties, kā veicas mazajiem ražotājiem tepat Rietumigaunijā. Tāds bija mērķis mājražotāju grupai un citu veidu uzņēmējiem,  11. un12. septembrī apmeklējot septiņas dažādas saimniecības Pērnavas un Hāpsalu apkārtnē.

Apmeklējam trīs saimniecības Põhja-Pärnumaa pagastā, kas atrodas dažu kilometru attālumā cita no citas. Lieliskā sidra darītava Jaanihanso ir ģimenes īpašums. Sidra brūvēšanas ēka izvietota bijušajās kolhoza mehāniskajās darbnīcās un aiz tām ir pašu stādīts bioloģiskais augļu dārzs ar ābelēm un bumbierēm 6 hektāru platībā. Izbūvēta arī sidra degustācijas zāle un semināru telpas, kas atrodas vēsturiskā 18. gadsimtā celtā ēkā. 2013. gadā saimnieku ilggadējais hobijs pārtop profesionālā darbībā, un tā radās Jaanihanso sidra brūvēšanas tehnoloģija, kas pilnībā atbilst tradicionālai šampanieša raudzēšanai, kad viss produkta nogatavināšanas process notiek pudelē. Bez klasiskajiem sidriem ražotnē top arī “Ledus sidrs”(to ražo no sasaldētas ābolu sulas), bezalkoholiskie sidri un citi dzērieni.

Turpat netālu atrodas saimniecība Tõrvaaugu taalu – bioloģiskais griķu audzētājs un produkcijas ražotājs, kas šajā jomā ir viens no lielākajiem Igaunijā. Sākotnēji viņi bija tikai audzētāji, bet tad saimniecībā pēc mācībām atgriezās dēli un visi kopā nolēma radīt pievienoto vērtību savai produkcijai un uzsāka pārstrādi. Tagad saimniecība ražo ne tikai griķus, to miltus, bet arī jau gatavus maisījumus dažādām griķu maizēm un cepumiem. Lai nodrošinātu to, ka griķi nav monokultūra, tiek audzēti arī zālāji, kas savukārt ir barības bāze saimniecībā audzētajām aitām.

Iespējams, dienas lielākais pārsteigums bija uzņēmums ar nosaukumu Mahlametsa. Ne jau tas, ka saimniecības ražotnē tiek ražotas un jauktas sulas, ražots plašs limonāžu klāsts, kas tiek pildītas pudelēs, bet gan tas, ka saimniecībai ir izveidota sadarbība ar Zviedrijas vairumtirdzniecības bāzi, kura piegādā augļus lielveikaliem, un situācijās, kad veikali atgriež nekvalitatīvu produkciju, tā tiek  piedāvāta pārstrādei. Mums izdodas redzēt, kā izskatās no lielveikaliem atvestie augļi, ananasi, mango un kivi, neredzam ne mazākās bojājumu sekas. Visi šie augļi pārtaps garšīgos smūtijos. Top arī dažādi 18 veidu sulu un krējuma saldējumi, tāpat arī sorbeti. Saimniece savas produkcijas realizācijā nesadarbojas ar lielveikaliem, bet gan ar mazajiem un mājražotāju veikaliņiem, un arī ar Rimi Klēti, bet pavisam īpaša sadarbība ir ar Hāpsalū dzimušās Astrīdas Lindgrēnas grāmatu ilustratores Iloni Imedemā muzeju, kurā tirgo saldējumu ar speciāli radīta dizaina iesaiņojumu.  

Vēl tajā dienā paspējam apmeklēt saimniecību, kas atrodas tuvu Hāpsalu – Tammejuure, bioloģisko saimniecību, kas ir pazīstamākā kaņepju audzētava Igaunijā un izceļas ar savu inovatīvo, sociāli atbildīgo ražošanas metodi. Saimniecībā ir pārstrāde un produkti tiek ražoti, izmantojot saules enerģiju, kas rada vēl lielāku pievienoto vērtību gala produktam. Tur mūs iepazīstina un cienā ar Latvijai netradicionāli pārstrādātām kaņepju sēklām, tās ir nolobītas un iegūtā masa, kurā ir ļoti daudz cilvēkam nepieciešamo minerālvielu un vitamīnu, vairāk garšo pēc svaigi drupinātiem riekstiem. Saimnieki audzē arī citas kultūras – kviešus, auzas, zirņus, rudzus, rapsi, kaņepes un dažreiz eksperimentē ar netradicionālām kultūrām.

Otro dienu sākam ar saimniecības Tänava taalu apmeklējumu, kur saimnieko daudzveidīgi. Saimniecībai ir nedaudz no visa – ogu un ābeļu dārzs, kazas, aitas, Skotijas augstienes liellopi, ponijs un vistas, vēl pavisam nesen bija arī tītari. Saimnieki gatavo ziedu un ogu sīrupus, bet īpašā lieta ir ogu sinepes, kuru recepte ir saimnieka paša lolojums un top no sinepju pulvera un dažādu ogu piedevām, tādējādi ar pārstrādes palīdzību tiek radīta pievienotā vērtība savai izaudzētajai produkcijai, kas tiek piedāvāta apmeklētājiem un arī Tallinas tūrisma informācijas centros, lai iepazītu Rietumigaunijas interesantās vietējās garšas. Bet saimniecībā, veicinot tūristu plūsmu, tiek piedāvātas sinepju gatavošanas meistarklases, kas ir labi apmeklētas.

Jau atceļā, tuvāk Pērnavai, saimniecībā Küti-Uuetoa audzē dažādus putnus un trušus. Līst lietus un tas traucē patīkamos apstākļos iepazīties ar saimniecības putnu kolekciju, šeit nav tikai dažādas vistas, bet arī eksotiskie putni, no kuriem krāšņākie, protams, ir pāvi. Iepazīstamies ar mazas saimniecības pieredzi, kā saimniekot un pelnīt, ikdienā apkopjot dažādus dzīvniekus.

Daži no mums jau ir pirms vairākiem gadiem apmeklējuši saimniecību ar piena pārstrādi Pajumäe. Šajos gados bioloģiskā saimniecība ir atteikusies no piena ražošanas, saglabājot pārstrādi un graudkopību, līdztekus izveidojot sadarbību ar citām bioloģiskā piena ražošanas saimniecībām, no kuru saražotā piena nodrošina pārstrādi. Tāpat kā iepriekš, pamatā tiek ražoti bioloģiskie dažādu ogu jogurti, krēmi, biezpiens, mīkstie un nogatavinātie sieri un sviests, gan parastais, gan gī. Visu saimniecībā vietējā pārtikas tehnologa izveidoto un ražoto produkciju varam arī degustēt un atrodam par labu esam.

Divu dienu laikā iepazītas ļoti daudzveidīgas Rietumigaunijas saimniecības, un varam tikai apbrīnot viņu uzņēmību un izdomu produktu ražošanā un virzīšanā tirgū. Saprotam, ka arī Igaunijā nav viena pareizā modeļa, kā gūt ienākumus mazajiem ražotājiem, kamēr vieni izvairās no sadarbības ar lielveikaliem, tikmēr citi labprāt dod savu produkciju vietējiem lielveikalu tīkliem. Pieredzes ir tik dažādas un vienas “receptes” nav, bet visi pieturas pie principa, ka “visas olas vienā groziņā neliek”, tāpēc notiek arī tiešā tirdzniecība un nu jau diezgan lielu popularitāti ieguvusī internetveikalu izmantošana. Bet, tā vien šķiet, ka igauņi ir mazliet pārliecinātāki par savu varēšanu, to arī mums vajadzētu pārņemt.

Valda Empele,

LLKC Valkas  biroja uzņēmējdarbības konsultante

Brauciena dalībnieku foto