Bušmaņu un Vinkelmaņu saimniecībā Vācijā cilvēkiem piedāvā ne tikai sezonas augļus un dārzeņus, bet arī plašas izklaides iespējas visu gadu.
Saimniecība “Buschmann&Winkelmann” atrodas netālu no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes un apsaimnieko vairāk nekā 700 hektārus zemes. Saimniecības lielākās platības – ap 600 ha – aizņem sparģeļi, kam sezona, kā zināms, ir no aprīļa vidus līdz jūnija beigām. Vēl 40 ha tiek audzētas zemenes ar sezonu maijā un jūnijā, 70 ha – mellenes, ko ievāc vasaras otrajā pusē, un 35 ha – rudens ogas ķirbji. Plašas platības ar dažādiem kultūraugiem, kam vajadzētu nodrošināt saimniecības mierīgu izdzīvošanu arī ziemas sezonā, ko saimnieki varētu izmantot atpūtai.
Taču tā nenotiek – uzņēmumā “Buschmann&Winkelmann” atpūtas nav. Visu gadu šeit tiek rīkoti dažādi svētki, izklaides, festivāli un ikdienā nodrošināta iespēja pensionāriem, ģimenēm ar bērniem un visiem pārējiem gardi paēst kārtīgus lauku labumus plašā restorānā, panašķēties ar saldējumu un kūkām turpat esošajā kafejnīcā, iepirkt dāvanas visai plašā suvenīru veikalā un iegādāties lauku ražojumus pārtikas veikalā. Ne tikai to vien – bērniem ir iespēja pavadīt laiku dažādās atrakcijās lielā spēļu laukumā, gan jaunas, gan vecākas paaudzes apmeklētāji var pārbaudīt attapību no salmiem būvētā labirintā, palūkot dzīvniekus mini zoo, izzināt senas lauksaimniecības tehnikas ekspozīciju, noskaidrot, kā izskatās dažādi labības veidi un vēl, un vēl, un vēl.
Bušmaņu un Vinkelmaņu ģimenes radījušas burvīgu vietu ar daudzveidīgām atpūtas iespējām visu gadu pilsētniekiem, kam tīkama lauku vide, dodot pamatu arī mūsu pašu zemniekiem padomāt – varbūt vērts kādā piepilsētā radīt ko līdzīgu? Jo īpaši tādēļ, ka šī Vācijas saimniecība, lai gan visu savu bagātīgo piedāvājumu nav radījusi vienā dienā, bet sāka tūlīt pēc Berlīnes mūra krišanas 1990. gadā. Saimniecības dibinātāji ir dārznieks Jorgs Bušmanis un pārdevējs Ernsts Augusts Vinkelmanis. Abi kungi pirms 25 gadiem nolēma atdzīvināt senās Bēlicas sparģeļu audzēšanas tradīcijas, kas te koptas kopš 1861. gada, bet tad bijušās Vācijas Demokrātiskās republikas pastāvēšanas laikā tika piemirstas. Aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados pašreizējās saimniecības vietā sparģeļi audzēti vairāk nekā 1000 ha platībā, jo te ir šim kultūraugam ļoti labvēlīgas augsnes. Sparģeļu audzēšana te atsākta 1991. gadā 11 hektāros. Tā kā pieprasījums pēc sparģeļiem bijis ļoti liels – kā atmin Hanna Bušmane, kas sparģeļus piegādājusi vietējam veikalam, cilvēki tos burtiski rāvuši no rokām ārā, – bijis pamats hektāru skaitu gadu no gada palielināt. Ne tikai to vien – līdztekus attīstītas arī savas tirdzniecības vietas un pakāpeniski dota cilvēkiem iespēja braukt uz saimniecību raudzīt, kā norit darbs, un pašiem tajā piedalīties.
Ideja atvērt saimniecību pilsētniekiem pieder Antjei Vinkelmanei, kura 1995. gadā, studējot lauksaimniecību Humbolta universitātē, nolēma izstrādāt diplomdarbu “Tiešās tirdzniecības mārketinga stratēģija sparģeļu audzētājiem Brandenburgas zemē”. Diplomdarba izstrādei sameklēta Bušmaņa un Vinkelmaņa saimniecība, un visas labās idejas, kas tajā aprakstītas, ieviestas arī dzīvē. Taisnības labad jāsaka, ka Antje par Vinkelmaņa kundzi kļuva tikai 2000. gadā, kad viens no saimniecības īpašniekiem par labu atzina ne tikai jaunās speciālistes idejas un darbspējas, bet arī pašu Antji. Tā nu saimniecībā katru gadu tika ieviesta kāda maza, bet apmeklētājus piesaistoša izklaide – bērniem ēzelis, ko pabužināt, spēļu laukums, tirdzniecības vietas gan pašā saimniecībā, gan Berlīnē, kur tagad to jau ir ap 100.
Lai piesaistītu cilvēkus saimniecībai ilgāk nekā tikai sparģeļu sezonā, 2004. gadā saimniecībā sākta melleņu audzēšana, bet 2007. gadā ierīkoti pirmie hektāri zemeņu stādiem un ķirbjiem. Tagad pilsētnieki te var braukt un paši lasīt gan sparģeļus, gan zemenes, gan mellenes. Un rudenī tikt arī pie kāda ķirbja. Jāsaka gan, ka pilsētnieki, kas izaudzēto vāc savam patēriņam, nebūt nav galvenais darbaspēks Bušmaņa un Vinkelmaņa saimniecībā, – sezonas darbos te ik gadu nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēkus, kuri te sabrauc ne tikai no Vācijas, bet arī Polijas. Viņu darbs ir ne tikai tikt galā ar lauku darbiem, bet arī ar pirmapstrādi un zināmā mērā – arī ar pārstrādi. Sadarbojoties apkaimes zemniekiem, tiek radīts plašs visdažādāko produktu klāsts. Saimniecībā esošajā veikaliņā iespējams iegādāties gan sparģeļu degvīnu, visa veida ogu ievārījumus, sīrupus, uzlējumus, limonādes un vīnus. Ne tikai to vien – arī lauku olas, liellopu gaļu, pastētes, konfektes un vēl daudz visa kā.
Pārlūkojot Bušmaņa un Vinkelmaņa saimniecības piedāvājumu novembrī – izstaigājot pagalmu, kur no salmiem izveidotas dažādas skulptūras, novērtējot veikala un restorāna piedāvājumu, mini zoo un citus labumus – nemanot aizrit pāris stundu. Būtu vasara ar ražas laiku, ar dienu būtu par maz. Jācer, ka ar laiku arī Latvijā parādīsies saimniecība, kur vienkopus būs iespējams ne tikai tikt pie dažādiem lauku labumiem, bet arī izklaidēties un gūt ieskatu zemnieku ikdienā.
Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Saites
[1] https://www.laukutikls.lv/taxonomy/term/2
[2] https://www.laukutikls.lv/print/4938
[3] https://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/article_photo_gallery/vacija_2.jpg
[4] https://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/article_photo_gallery/vacija_1.jpg
[5] https://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/article_photo_gallery/vacija_3.jpg
[6] https://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/article_photo_gallery/vacija_4.jpg
[7] https://twitter.com/share