Šī gada Berlīnes Zaļajā nedēļā jau atkal varēja iepazīt neskaitāmus produktus no teju visām pasaules valstīm. Starp tiem arī smiltsērkšķu produkcija no kādas Brandenburgas pavalsts saimniecības. Ar ko šī saimniecība īpaša? Jau 30 gadus tā pieder vienai ģimenei, kura no šīs zeltainās ogas spējusi radīt 70 dažādus produktus ar izcilu kvalitāti.

Uzņēmums “Christine Berger GmbH&Co” atrodas gleznainā Glindovera ezera krastā, Petcovā, netālu no Potsdamas. “Visus 150 hektāros augošos smiltsērkšķus paši apkopjam, ražu novācam un pārstrādājam dažādos produktos. Saimniekot sākām jau 1993. gadā, intensīvi sadarbojoties ar zinātniekiem, kuri ļāva būt pirmajiem, kuri Brandenburgas pavalstī papildus sulai sāka ražot arī citus produktus ar smiltsērkšķiem,” stāsta saimniece Kristīne Bergere.

Pirmās ražas saimniecībā pārstrādāja sulā, pievienojot tai cukuru, jo lielākā daļa pircēju vēlas sulu, kas dzerama uzreiz un nav tik skāba. Tomēr ir pieprasījums arī pēc 100% dabīgas sulas, kas arī tiek nodrošināts. Vēlāk saimniece sāka gatavot arī dažādas tējas ar smiltsērkšķi, liķieri un degvīnu, karameles un želejkonfektes, sieru un visdažādākos kosmētikas līdzekļus. Starp citu, populārākais no tiem ir ziede, kura ātri sadziedē apdegumus.

Saimniecība ir arī tūristu iecienīta

Kristīne Bergmane: “Kādā mirklī sapratām, ka nevēlamies būt tikai ražojoša saimniecība, bet vēlamies smiltsērkšķa vērtīgās īpašības darīt zināmas arī plašākai sabiedrībai. Tā nonācām pie domas par saimniecības pārvēršanu lauku tūrisma objektā, kurā vienuviet var vērot pašu ogu audzēšanas, novākšanas un pārstrādes procesu, ne vien galarezultātu iegādājoties mūsu veikaliņā, bet arī mierpilnajā lauku ainavā baudot to restorānā oranžērijā.”

Restorānā tiešām rodamas interesantas garšas buķetes, piemēram, smiltsērkšķu sinepju zupa vai truša aknas, kas ceptas smiltsērkšķu vīna mērcē.

Saimnieku ideju vācieši tiešām ir uztvēruši ļoti pozitīvi, un katrā tūrisma sezonā uz Petcovu brauc tūkstošiem apmeklētāju. Restorāna vajadzībām dārzeņus un garšaugus saimnieki izaudzē paši, pārējo piepērkot no apkaimes zemniekiem. Arī ražošanas process viesiem ir labi aplūkojams, jo par Eiropas Savienības līdzekļiem celtajā pārstrādes cehā ir stiklotas sienas, caur kurām var sekot notiekošajam, nesteidzīgi degustējot smiltsērkšķu sulu vai vīnu un skatoties filmiņu par saimniecības tapšanu nelielā demonstrējumu zālē.

No izaudzēšanas līdz pārstrādei

“Mūsu saimniecības pamatideja ir – būt par galveno punktu Brandenburgas pavalstī, kurā pieejama itin visa informācija par smiltsērkšķi no tā izaudzēšanas līdz pārstrādei. Esam sadarbojušies ar zinātniekiem, lai radītu šķirnes, kas viegli novācamas. Tā kā smiltsērkšķi Vācijā intensīvi sāka audzēt vien 70. gados, daudz skaidrojām sabiedrībai par tā vērtīgajām ārstnieciskajām īpašībām. Šķiet, šis darbs atmaksājas, jo mūsu saimniecībā pieredzes apmaiņā bijuši cilvēki jau no 17 pasaules valstīm,” lepojas Kristīne Bergmane.

Gada laikā no 150 hektāriem smiltsērkšķu novāc 120 līdz 150 tonnas ogu, kuras izmanto pilnībā. Sākotnēji iegūst sulu, no sēkliņām – eļļu, bet no pāri palikušajām miziņām gatavo plāceņus lopbarībai, – tos īpaši iecienījuši zirgi. Saimniecībā gada laikā strādā 26 darbinieki, ogu novākšanas sezonā to ir vairāk.

Saražoto produkciju tirgo Polijā, Čehijā, Ungārijā, Austrijā, Šveicē, Dienvidkorejā un arī Lietuvā.

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto: Liega Ozola