Lai dalītos pieredzē, kā veiksmīgāk apkopot datus, kas atspoguļo izvirzīto mērķu sasniegšanu, divu dienu praktiskā seminārā Jelgavā tikās Baltijas un Ziemeļvalstu Lauku tīklu (LT) pārstāvji. Galvenā atziņa – izvērtēšanas procesā būtiskākais ir saturs, kam tērēta nauda, nevis abstrakta aktivitāšu ieviešana.

Katrā ES dalībvalstī izveidots savs nacionālais Lauku tīkls, kura galvenais uzdevums ir atbalstīt ES lauku attīstības politikas īstenošanu visās dalībvalstīs. Lai gan sasniedzamie mērķi ir definēti, lielākās galvassāpes sagādā tas, kā noteikt, cik efektīvi tas izdevies, cik veiksmīgi darbojušās LT vērtētāju izmantotās metodes.

Lauku tīklu darbības ietekmi var uzlabot, ne vien izmantojot vērtētāju sniegtos ieteikumus, bet arī ieviešot kvalitatīvu pašvērtējuma sistēmu.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Ir ļoti sarežģīti vērtēt pašam sevi par to, kā izdevies sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī spēt atzīt šajā procesā pieļautās kļūdas. Tādēļ šāda pieredzes apmaiņa ir ļoti vērtīga, jo dalībvalstu Lauku tīkli arī Briselei var palīdzēt rast vienotu redzējumu par to, kā lauki attīstāmi.”

Tikmēr Latvijas Universitātes profesore un kvalitātes vadības sistēmu eksperte Iveta Reinholde uzsvēra, – spēja pareizi novērtēt sava darba iznākumu ikvienu var pasargāt no dažādām problēmām nākotnē: “Apkopojot un izvērtējot dažādus datus, svarīgi saprast, ka vērtējums nevar būt vienreizējs pasākums, – vērtēšanai jābūt ilgtermiņa pasākumu kopumam, kura laikā sasniegtais progress tiek analizēts nepārtraukti. Tikai tā iespējams saprast, vai turamies pie izvēlētā ceļa.”

Igaunijas, Somijas, Polijas, Lietuvas, Zviedrijas, Dānijas un Latvijas lauku tīklu pārstāvji sākotnēji visai piesardzīgi vērtēja iespējas dalīties savā pieredzē par to, kā efektīvāk novērtēt savu darbu, sak’, – mēs vēl tikai plānojam šādus vērtējumus, tas ir sarežģīti. Tomēr tikšanās laikā izrādījās, ka visiem nepieciešams kas vienojošs – ērts datu uzskaites rīks iespējami ticamāku datu ieguvei, kā arī skaidri definētas metodes, kā veikt sava darba izvērtējumu.

Sari Rannanpā, Eiropas lauku attīstības tīkla Novērtēšanas dienesta pārstāve: “Veiksmes atslēga objektīva pašvērtējuma iegūšanai ir plānošana, skaidri definējot metodes, kuras šajā procesā izmantos. Tāpat nevar paļauties uz vienotiem vērtēšanas kritērijiem visā ES, – katrai dalībvalstij tie jāpiepilda ar savu saturu. Un vēl. Ja pašvērtējumā gūtos datus neplāno izmantot vērtēšanas metožu uzlabošanai, šo procesu vispār nav vērts sākt”.

Plašāk ar tikšanās laikā prezentēto pieredzi var iepazīties pielikumos. Viena no prezentācijām skatāma šeit [3]

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja