Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros Apes novada atpūtas kompleksā “Kalnarušķi” 29. augustā notika Alūksnes un Gulbenes nodaļu rīkotais izglītojošais seminārs par zivju audzēšanu, to savstarpējo saderību un piemērotību ūdenstilpei.

Zinātniskā institūta “BIOR“ zivju audzētavas “Tome” Akvakultūras pētniecības un izglītības centra vadītājs Mārcis Ziņģis iepazīstināja Alūksnes un Gulbenes novada zivju audzētājus ar zivju audzēšanas iespējām, zivju slimībām, slimību ārstēšanu un profilaksi, zivju veselības un labturības nodrošināšanu, zivju nozveju, transportēšanu un ar to saistītiem riskiem.

Igaunijā vairāk audzē foreles, Latvijā un Lietuvā – karpas, kas palicis vēsturiski no padomju laikiem. Latvijā audzē arī līņus, karūsas, stores, hobija līmenī – platpierus un Āfrikas samus. Latvijā 80–90% no izaudzētās akvakultūras produkcijas ir karpa. Tomēr nevar runāt par šķirnes karpu audzēšanu, jo ar karpu selekciju un jaunu šķirņu izveidi, kā arī šķirnes vaislas materiālu šobrīd neviens nenodarbojas, pasliktinot vietējo zivaudzētāju konkurētspēju.

Universālos piemājas dīķos saimnieki ielaiž jauktu šķirņu zivis, jo vēlas, lai būtu pieejamas dažādu sugu zivis. Ja ūdenstilpnē dzīvo stores un karpas, zivis jābaro ar storu specializēto barību, kas ir samērā dārga, jo karpu barība storēm neder. Karpas audzējot monokultūrā, parasti dod lētāku barību – graudus.

Zivju audzētāji atzina, ka vērtīga informācija bija par zivju slimībām, slimību ārstēšanu un profilaksi. Īpaša uzmanība tika pievērsta tēmai par zivju mazuļu transportēšanu, izlaišanu un riskiem, kas ar to saistīti, izmantojamiem medikamentiem zivju slimību ārstēšanai.

Semināra noslēgumā uzņēmējs Kalvis Dukulis iepazīstināja ar zivju veselības un labturības nodrošinājumu zivju audzētavā SIA “Grūbe Hidro” Apes novadā. Šeit izveidoti dažāda lieluma dīķi, kuri labi iekļaujas ainavā, jo “Grūbe Hidro” audzē foreles un attīsta lauku tūrismu, un 180 km no galvaspilsētas nebūt nav šķērslis, lai pašā Latvijas pierobežā audzētu gan foreles, gan nodarbotos ar lauku tūrismu.

Vaira Vērse,

Alūksnes nodaļas lauku attīstības konsultante