Noslēguma atskaite
Viens no problemātiskiem uzdevumiem dārzniekam ir nodrošināt samērīgu koka veģetatīvo augšanu ‒ koku augšanai jābūt pietiekoši spēcīgai, lai nodrošinātu lapu virsmu ražas veidošanai un jaunus zarus vainaga atjaunošanai, bet ne pārāk spēcīgai, lai būtu pietiekoši daudz ziedpumpuru un labi izgaismoti augļi. Ir virkne ābeļu šķirnes, kurām augļi ir ar labu kvalitāti un piemēroti komerciālai audzēšanai, taču koka vainaga īpatnības neļauj iegūt pietiekoši lielas ražas ‒ raža galvenokārt ir zaru galos, veidojas “kaili” zaru posmi bez augļzariem (“Saltanat”, “Oļesje”,”Bohēmija”, “Alva”).
Daļējs risinājums varētu būt augšanas regulatoru lietošana. Latvijā ābelēm ir reģistrēts augu augšanas regulators Regalis plus, bet dārzkopjiem nav pieredzes ar tā praktisko pielietošanu.
Precizēt augu augšanas regulatora ietekmi ābelēm uz augļu ražu (ziedpumpuru veidošanos) un viengadīgo dzinumu augšanas bremzēšana pēc intensīvas
vainaga atjaunošanas.
Projekta laikā tiks meklēts efektīvākais Regalis plus pielietojums‒ devas un lietošanas laiks. Otrs augu augšanas regulatora lietošanas mērķis būs viengadīgo dzinumu augšanas bremzēšana pēc intensīvas vainaga atjaunošanas vecākos stādījumos (10-15 gadi).
Projekta gaita:
Pirmie rezultāti parāda, ka Regalis plus nobremzē viengadīgo dzinumu augšanu un uzlabo augļu kvalitāti, tomēr dažādām šķirnēm ietekme ir atšķirīga. Sākotnējais pieņēmums ir, ka ziedpumpuru veidošanās veicināšana problemātiskajām šķirnēm var kāpināt ražību par 3-4 t, kas palielinātu ienākumus no 1h par 1200 -1600 eiro katru gadu. Savukārt augu augšanas regulatora lietošana pēc intensīvas vainaga atjaunošanas var samazināt darba patēriņu vainaga veidošanā vismaz par 15-20%, kas veido 90-140 eiro uz hektāru.
Informāciju sagatavoja:
Jānis Lepsis, projekta koordinators
Z/S Ausekļi, Ilze Rudzīte, Z/S Lapenieki, AS Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs
