Latvijas lauksaimniecībā aktuālas ir vairākas problēmas, kas prasa inovatīvus risinājumus:
1.1. Pārmērīga ķīmisko AAL lietošana.
1.2. Efektīvu bioloģisko alternatīvu trūkums. Esošie biopreparāti atsevišķi nereti ir nepietiekami efektīvi, un to kombinētā lietošana nav sistemātiski pētīta.
1.3. Augsnes bioloģiskās aktivitātes samazināšanās. Ķīmisko līdzekļu ilgstoša lietošana negatīvi ietekmē augsnes mikrofloras daudzveidību (Fierer, 2017).
1.4. Klimata pārmaiņu radītie riski. Pieaug slimību un kaitēkļu spiediens neprognozējamos apstākļos (sausuma un intensīvu nokrišņu periodi).
Projekta ietvarā tiks izstrādātas un praktiski pārbaudītas inovatīvas, bioloģiski balstītas augu aizsardzības tehnoloģijas integrētajā dārzkopībā un augļkopībā, samazinot ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu un vienlaikus saglabājot kultūraugu ražību un kvalitāti.
Tehnoloģiju pamatā ir dabiskas izcelsmes preparātu kombinācijas – mikrobioloģiskie līdzekļi un biostimulanti –, kas pielāgoti Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem un reālai saimniecību praksei.
Projekta mērķis – izstrādāt un validēt jaunu, praksē balstītu inovatīvas tehnoloģijas kartupeļiem, ābelēm un avenēm, kas kombinē tirgū pieejamus dabiskas izcelmes biostimulantus un mikrobioloģiskos preparātus, ar mērķi samazināt AAL lietojumu vismaz par 50%, vienlaikus nepasliktinot ražu, augu fitosanitāro stāvokli un ekonomisko izdevīgumu.
1. Identificēt Latvijā pieejamus bioloģiski aktīvus produktus, kas satur Trichoderma spp., Bacillus spp., Pseudomonas spp., Polyangium spp. u.c., izvērtēt to sinerģisko iedarbību kombinācijās un izvēlēties optimālās testējamās shēmas laukkopībā un augļkopībā.
2. Izstrādāt metodiku lauka izmēģinājumiem, ietverot fitosanitāro novērtējumu, ražas kvalitātes parametrus, izmaksu uzskaiti un mikrobioloģisko aktivitāti augsnē un uz auga virsmas (fitosfērā).
3. Divu sezonu garumā veikt lauka izmēģinājumus SIA “Tēraudiņi”, ZS “Jaunbrēmeles” un piemājas saimniecībā “Mūsu avenes”, salīdzinot bioloģiski balstītas tehnoloģiju kombinācijas ar integrētās audzēšanas metodes kontroles shēmām.
4. Veikt mikrobioloģisko novērtējumu – inovatīvu produktu tehnoloģijas korelācija ar augu fitosanitāro stāvokli un ražības rādītājiem.
5. Veikt ekonomiskās efektivitātes un izmaksu–ieguvumu analīzi, salīdzinot bioloģiskās tehnoloģijas ar integrēto augu audzēšanas metodi, izvērtējot ražas vienības izmaksas.
6. Analizēt mikrobioloģiskos indikatorus kā agrīnus tehnoloģijas iedarbības prognozētājus, tos sasaistot ar slimību izplatību un augu aizsardzības nepieciešamību.
7. Izstrādāt praktiskas rekomendācijas lauksaimniekiem un konsultantiem, iekļaujot tehnoloģiskās kartes un to adaptācijas iespējas dažāda tipa saimniecībās.
8. Organizēt zināšanu pārneses pasākumus: vismaz divas lauka dienas, gala semināru, sagatavot informatīvus materiālus un nodrošināt informācijas izplatīšanu LBTU, KAPS, APP “Dārzkopības institūts” (DI) tīklos, kā arī LLKC kanālos.
APP “Dārzkopības institūts”
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība “KAPS”
TĒRAUDIŅI, SIA
JAUNBRĒMELES, ZS
Inta Romanova