Latvijā joprojām liela daļa atgremotājdzīvnieku (liellopi, aitas, kazas, dambrieži, staltbrieži) tiek turēti ganībās, kuru platība pārsniedz 600,4 tūkst. ha no kopējiem 1970,7 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__LA__LAG/LAG010/table/tableViewLayout1/). Īpaši tas attiecas uz bioloģiskajām saimniecībām, kurās ir 95,7 tūkst. liellopi, tostarp 12,5 tūkst. slaucamo govju (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__BL__BLL/BLL010). Ganības veido vairāk nekā ceturtdaļu no visas apstrādājamās zemes, taču to izmantošana bieži balstās empīriskā pieredzē, kas rada zaudējumus zālāju kvalitātē, biotopu saglabāšanā un SEG emisiju mazināšanā. SEG jautājums ir īpaši aktuāls, jo liellopi ir lielākie emisiju radītāji, un, kā rāda Dānijas piemērs, tiek ieviesti emisiju nodokļi (https://www.bbc.com/news/articles/c20nq8qgep3o).
Projektā tiks ieviestas inovatīvas metodes – dronu izmantošana zāles garuma un masas noteikšanai, dzīvnieku skaita un habitusa uzraudzībai, parazītu kontrolei un datu iegūšanai par kokšķiedras un sausnas saturu. Tas ļaus optimizēt ēdināšanu, mazināt SEG emisijas, saglabāt zālāju daudzveidību un efektīvāk plānot barības sagatavošanu ziemai. Šādas prakses plaši tiek izmantotas Jaunzēlandē, kur droni palīdz ganāmpulku vadībā un dzīvnieku labturības uzlabošanā (https://dronetrust.co.nz/blogs/articles/how-dronesare-used-in-agriculture-in-new-zealand). Lai gan tehnoloģiju piedāvājums strauji pieaug, to ieviešanu Latvijā kavē zemā digitālā pratība, īpaši lauku reģionos – Eurostat dati rāda, ka Latvija ir pēdējā vietā starp Baltijas valstīm digitālo prasmju ziņā https://ec.europa.eu/eurostat/web/interactivepublications/digitalisation-2025).
Projekts izstrādās metodi, kas ne tikai palīdzēs izmantot digitālās tehnoloģijas ganību menedžmentā un ikdienas praksē, bet arī stiprinās MVU konkurētspēju un veicinās stratēģisko attīstību saimniecībās. Lauksaimniecības konkurētspēja balstās uz efektīvu resursu izmantošanu, un zālāji saimniecībās, kas izmanto atgremotājus ražošanas procesā, ir viens no kritiskākajiem resursiem. Savlaicīga zālāju apsaimniekošana — pareizais brīdis ganīšanai vai pļaušanai — tieši nosaka no hektāra iegūtās biomasas apjomu un kvalitāti.
Projekta mērķis ir izveidot inovatīvu dabīgo un kultivēto ganību monitoringa sistēmu to efektīvai apsaimniekošanai, atgremotāju ēdināšanas optimizācijai, veselības un parazītu kontrolei, emisiju mazināšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Aktivitātes:
Veikt augsnes un barības analīzes, kā arī izstrādāt un aprobēt metodikas ganību produktivitātes, dzīvnieku veselības un parazītu izplatības uzraudzībai. Ieviest un testēt digitālos rīkus un tehnoloģijas ganību un atgremotāju uzraudzībai, integrējot vietējos bioloģiskos un meteoroloģiskos datus.
2. Izvērtēt ganību apsaimniekošanas ekonomisko un vides ietekmi, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) un resursu izmantošanas efektivitāti, ganību monitoringa tehnoloģiju ieviešanas kontekstā.
3. Veikt lauksaimnieku digitālo prasmju izvērtējumu un izstrādāt ieteikumus to pilnveidei, lai nodrošinātu efektīvu ganību monitoringu un veicinātu konkurētspēju.
4. Nodrošināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informēšanu un izglītošanu par ilgtspējīgu ganību apsaimniekošanu, dzīvnieku veselību, SEG samazināšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Rezultāti:
1. Jauns produkts – jauna inovatīva sistēma, kas sastāv no drona, kamerām, sensoriem koordinācijā ar meteodatiem tiks radīta efektīvam ganību monitoringam, atgremotāju optimālai ēdināšanai, veselības un parazītu kontrolei, SEG mazināšanai.
2. Jauns pakalpojums – iespējami vairāki varianti:
1) Būs radīts pakalpojums inovatīvam ganību monitoringam.
2) Arī saimniecības to varēs iegādāties un izmantot, ja to kapacitāte ir pietiekoša šim pasākumam.
3) Ja tā tomēr nelemj par labu jaunās sistēmas iegādei. jaunradītā sistēma būs piemērota arī vairāku saimniecību koplietošanai, piemēram asociācijas, biedrību, kooperatīvu biedru saimniecībās.
4) Būs veiktas iestrādes un praktiskā aprobācija lai partneris Geo Develepment un līdzīga profila uzņēmumi, piemēram Fixar un citi varēs apgūt metodiku un piedāvāt jauno sistēmu kā pakalpojumu.
Rīgas Tehniskā universitāte
SIA GEO Development
ZS Silvas
SIA MIKAITAS
SIA Sustinere Latvija
Biedrība Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA)
