Sēklām ir liela nozīme ražas iegūšanā, jo tās nodrošina labu sējumu sadīgšanu, veicina veselīgu un produktīvu augu veidošanos, ierobežo sējumu nezāļainību, paaugstina mēslojuma izmantošanas efektivitāti. No agrotehnikas viedokļa būtisks ir sēklu sadīgšanas ātrums. Ja graudaugu sēklas pēc sējas sadīgst 3-7 dienās, tad daudzām ārstniecības un aromātisko augu un dārzeņu sugām raksturīgs ļoti lēns dīgšanas ātrums, piemēram, dillēm, koriandram, timiānam, burkāniem, sīpoliem 21-24 dienas, kliņģerītei līdz 14 dienām. Rezultātā šo sugu sējumos sadīgst nezāles, kuras nomāc lēni dīgstošos kultūraugus, un tās ir grūti ierobežot konvencionālajā un jo īpaši bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Veicināt sadarbību starp partneriem lauksaimniecības nozarē un pētniecībā, lai:
-Izstrādātu jaunas tehnoloģijas lēni dīgstošu augu sēklu pirmssējas sagatavošanai;
-Izstrādātu risinājumus sagatavoto sēklu izsējas tehnoloģijām;
-Veicinātu nozares konkurētspēju, daloties ar projekta ietvaros gūtajām zināšanām dažādām mērķauditorijām.
-sēklu diedzēšanas tehnoloģiju izstrāde, tai skaitā izmēģinājumi ar diedzēšanas vidēm, sēklu apvalkošanas risinājumu mēģinājumi, sēklu pirmssējas sagatavošanas tehnoloģijas prototipēšana;
-sēklu izsējas tehnoloģiju izstrāde, tai skaitā diedzēto sēklu testēšana lauka apstākļos, kā arī jaunu sējas tehnoloģiju izstrāde;
-projektā iegūto zināšanu pārnese dažādām mērķauditorijām, tai skaitā informācijas izplatīšana EIP tīklā, partneru tīmekļa vietnēs un semināros.
Projekta rezultātā izstrādātas divas tehnoloģijas sēklu pirmssējas sagatavošanai un sējai. Pirmā tehnoloģija paredzēta sīpolu, burkānu, koriandra un diļļu sējai un paredz sēklu iediedzēšanu ūdens vidē pirms sējas, lai panāktu sēklu straujāku sadīgšanu lauka apstākļos. Sēklas lauka apstākļos izsēj izmantojot šķidra gela kapsulas – sēklas tiek ievietotas modificētas cietes gelā un kopā ar gelu izsētas uz lauka.
Otra tehnoloģija paredzēta burkānu, diļļu, kliņģerīšu un timiāna izsējai. Šī tehnoloģija paredz sēklu iediedzēšanu pirms sējas ūdens vidē ar sekojošu sēklu iekapsulēšanu nātrija alginātā. Kapsulēšana noris sēklas ievietojot nātrija alginātā un tad iepilinot kalcija hlorīdā, lai ap sēklu veidojas algināta kārtiņa, kas sēklu pasargā no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem.
Iegūtās zināšanas izplatītas partneru tīmekļa vietnēs, EIP tīklā, kā arī nozares semināros – zinātniski pētnieciskajās konferencēs “Vecauce – 2020”, kā arī “Līdzsvarota lauksaimniecība 2021”.
Projekta administratīvais vadītājs: Valts Līcis, valts.licis@videsinstituts.lv
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. Ieva Mežaka, ieva.mezaka@videsinstituts.lv
SIA “Vidzemes mežsaimnieks” un SIA “Damuižnieki”