Papeļu plantāciju un kokaugu stādījumu ierīkošanas un apsaimniekošanas metodes izstrāde zemes ilgtspējīgai apsaimniekošanai

Pieaugošo pieprasījumu pēc koksnes kā atjaunojama un dabiska izejmateriāla un nepieciešamību palielināt oglekļa piesaistes kapacitāti siltumnīcas efekta mazināšani, var risināt ne vien paaugstinot meža produktivitāti ar intensīvas apsaimniekošanas metodēm, bet arī palielinot koksnes audzēšanas apjomus nemeža platībās.

Koksnes audzēšana ārpus meža – lauksaimniecības zemēs zināmā mērā var tikt uzskatīta par alternatīvu, lai mazinātu saimniecisko spiedienu uz mežiem. Šobrīd Latvijā interese par ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanu ir pieaugusi, tomēr zemju īpašniekus ir ļoti grūti pārliecināt, ka papeļu, apšu un citu sugu ātraudzīgie kloni ir jāaudzē nevis ar tradicionālajām mežsaimniecības metodēm, bet gan jākultivē kā lauksaimniecības kultūras. Daudziem zemkopjiem nav izpratnes, ka koku audzēšana labi uzturētā lauksaimniecības zemē ir ekonomiski pievilcīga alternatīva, kas ne vien sniedz ieguldījumu Kopējās Lauksaimniecības Politikas (KLP) mērķu sasniegšanā, bet arī ļauj gūt finansiālo ieguvumu.

Latvijā ierīkotu papeļu plantāciju uzmērīšanas dati jau tagad apliecina, ka 25 m³/ha gadā 15 gadu rotācijā ir reāli sasniedzams mērķis. Turklāt citu valstu pieredze rāda, ka ar intensīviem agrotehniskajiem pasākumiem (mēslošana, rindstarpu irdināšana), produktivitāti iespējams palielināt vēl par 20 – 40%. Šāda produktivitāte vismaz divkārt pārsniedz mūsu vietējo koku sugu produktivitāti. Galvenais pielietojums papeles koksnei – tehnoloģiskā koksne plātņu ražošanai un enerģētiskā koksne.