Saulainā 25. maija pēcpusdienā tiešsaistē pulcējās esošie un topošie vīnogu audzētāji, lai uzklausītu pieredzējušās vīnkopes Janas Drēviņas (z/s “Skāduļi”) padomus gardo ogu stādījuma ierīkošanā, kopšanā un šķirņu izvēlē. Vīnkopei ir praksē gūtas iemaņas stādījumu kopt ar dabiskām metodēm un māka izveidot vairāk nekā 100 šķirņu stādījumu Vidzemē, Siguldā.
Pasākuma dalībnieki atzina, ka vīnkopes zināšanas ir vērtīgas. Ar salīdzinoši vienkāršiem risinājumiem ir iespējams kā izveidot, tā saglabāt ražojošu stādījumu.
Nozīmīgākās atziņas no seminārā dzirdētā:
Jāstāda gaisu un mitrumu caurlaidīgā augsnē, iepriekš bagātīgi ielabojot. Augsnes agroķīmiskais sastāvs (īpaši pH), jāpiemēro katrai šķirnei ar atšķirīgām prasībām. Tomēr vienojoša ir augsnes vajadzība pēc pietiekoša kalcija karbonāta (Ca CO3) sastāva. Jo augsnē ir mazāk kalcija karbonāta, jo augsne ir skābāka, taču, ja kalcija karbonāta saturs augsnē ir paaugstināts, vīnkokam tiek traucēta dzelzs (Fe) uzņemšana. Kalcija saturs regulējams, augsni kaļķojot.
Pēc ziemas vīnogai svarīgs ir slāpekli (N) saturošais mēslojums. Vīnkope kā mēslojumu ilgus gadus izmanto kūtsmēslus, tos apliekot ap vīnkokiem vēlā rudenī, vēlams uz sasalušas augsnes, tas nodrošina augiem labu aizsardzību pret salu un pavasarī ir spēcīgs slāpekļa avots. Uz kūtsmēsliem vēlams uzbērt purva kūdru, lai tajos esošais slāpeklis nezustu. No minerālmēsliem plaši pazīstams amonija nitrāts (NH4NO3), kuru var izmatot gan sausā veidā, iestrādājot augsnē 10 g uz vienu vīnkoku, gan šķīdumā, jo konkrētais minerālmēslojums labi šķīst ūdenī.
Augšanas laikā, maijā, kad strauji veidojas jaunie dzinumi, ar slāpekli bagātīgs mēslojums ir īpaši noderīgs. Viens no risinājumiem ir izmantot nezāļu vircu, ko pagatavo, savācot no augnes atliekām nopurinātas nezāles. Tās ieliek raudzējamā traukā (mucā), vēlams neizmanot dzelzs traukus, bet plastmasas, koka u. c. Pieber mucu ar nezālēm, tās nepieblīvējot , virsū lej ūdeni tā, lai rūgšanas procesā šķidrumam pietiek vietas un tas nekāpj pāri trauka malām. Trauku pārsedz ar sietu vai brīvu vāku (hermētisks neder). Rūgšana turpinās aptuveni divas nedēļas, vircu vēlams katru dienu apmaisīt. Kad šķidrums kļuvis tumšs, un redzams, ka rūgšana beigusies, tas ir gatavs lietošanai. Vircu laistīšanai šķaida 1:5, bet miglošanai caur lapām 1:7 proporcijā. Slāpekli saturošos mēslojumu lieto līdz 1. jūlijam.
Viens no nepieciešamākajiem elementiem mēslošanas sastāvā ir fosfors. Tas vīnkokam nepieciešams visu veģetācijas periodu. Ja radies fosfora trūkums, vīnogām samazinās ziemcietība. Fosfors palīdz veidoties sakņu kamolam, labāk apputeksnēties ziediem un palielina ogās cukura daudzumu. Ja trūkst fosfora, dzinumi un lapas aug vājāki, ogu ķekari sīkāki.
Kā fosforu saturošus minerālmēslus var izmantot superfosfātu, bet, ja ir iespēja, to iestrādā augsnē rudenī pirms kūtsmēslu uzlikšanas, tad tas pavasarī šķīst un ieskalojas tuvāk saknēm.
Kad veidojas ogas, un to briešanas stadijā, vīnogām ļoti nepieciešams kālijs. Kad tā trūkst, lapas kļūst gaišas, izbalē, un lapu malas atmirst. Kālijs veicina ogu un dzinumu nobriešanu un pastiprina sakņu sistēmas attīstību, kā arī palielina cukura daudzumu un samazina skābes daudzumu ogās. No kāliju saturošiem elementiem vīnkope iesaka izmantot kālija sulfātu (K2SO4) – 20 g uz 10 litriem ūdens. Ar kālija mēslojumu vīnkokus baro septembrī, 2–3 reizes ik pēc nedēļas. Kālija lielākie zudumi novēroti smilšainās augsnēs.
Alternatīva ķīmiskam kālija mēslojumam ir iespēja izmantot lapu koku pelnus agrā pavasarī. Pelnos esošais fosfors un kālijs ir augiem ērti izmantojamā veidā. Var izmantot arī bioloģiski audzētu graudaugu pelnus, jo tie satur daudz mikroelementu.
Kad ogas krāsojas, ierodas putni. To postījumu ierobežošanai noder speciāls tīkls, lai nevarētu piekļūt ogām. Lapsenes ir nozīmīgi kaitnieki. Tās caurdur ogu miziņu un rada mušām labvēlīgu vidi. Ar lapsenēm jācīnās laikus, iekarot pie špalerām pudeles, kurās ir ūdens ar saldinātu, ierūgušu ievārījumu vai medu. Tās darbosies kā ķērāji jeb slazdi, pudeles ik pa laikam jānomaina. Šur un tur šādi tiek izmantots arī alus.
Ar šīm un daudzām citām praksē gūtām iemaņām ar semināra dalībniekiem dalījās z/s “Skāduļi” izdarīgā vīnkope Jana Drēviņa. Ņemot vērā semināra dalībnieku atsaucību un interesi, tuvākā laikā plānotas paplašinātas mācības vīnogu audzēšanas zinībās, t. sk. vīnogu stādījumu kopšana praksē. Aicinām sekot informācijai Facebook: @llkc pierigas konsultaciju birojs.
Kristīne Ragaine-Volnianko,
LLKC Pierīgas konsultāciju biroja vadītāja
Saites
[1] https://www.laukutikls.lv/taxonomy/term/3
[2] https://www.laukutikls.lv/print/15938
[3] https://twitter.com/share