Mēs visi vēlamies savus svētku brīžus padarīt īpašus, un konditorejas izstrādājumi ir tie, kas svētkiem piešķir svinīgumu. Latvijā tiem ir sena vēsture un arī mūsdienās ir pieprasījums. Patērētāju paradumi dažādos laika periodos ir mainījušies. Šobrīd arvien vairāk, izvēloties produktus, uzsvars tiek likts uz dabisku produktu izmantošanu un roku darbu, svarīgs ir arī noformējums. Arvien mazāk cilvēkiem ir laika un arī prasmju tos izgatavot mājās, tāpēc vietējā teritorijā ir pieprasījums pēc kvalitatīviem, garšīgiem un skaisti noformētiem konditorejas izstrādājumiem.

Ģimenē vairākas kūku cepējas

Atceros Evelīnas stāstīto, ka kūkas sākusi cept jau 8. klasē. Bet kā tieši radās šī ideja un interese par kūku cepšanu? Evelīna stāsta, ka pirmo kūku izcepusi uz Latvijas 100. dzimšanas dienu, šī doma ienākusi vienkārši pašai prātā, ka var to izdarīt. Līdz tam viņa bija nedaudz palīdzējusi omei. Ģimenē ir vairāki kūku cepēji – abas omes, tēta māsa. Evelīna bija redzējusi, kā to dara. Toreiz šķitis, ka pirmā kūka bija izdevusies, tikai tagad saprotot, ka tā nebija. Pēc tam tapa kēksiņi, un tā viss aizgāja plašumā. Vecāki atbalstīja un mudināja cept uz visiem svētkiem, kad vien vajadzēja, jo veikalā pirktās vairs nevienam negaršoja. Beidzot 9. klasi, skolotājiem nedāvināja ziedus, bet kārbas ar kēksiņiem. Taču mācīties par konditori vēl nedomāja, viņa bija izlēmusi kļūt par frizieri. Tētis darba sakarā satapās ar kādu Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma darbinieci, tā viņa nejauši uzzināja par tādu mācību iestādi un tur arī iestājās. Tagad Evelīna atzīst, ka tehnikumā daudz ko iemācījās, bet vērtīgākais šajā mācību posmā bija sastaptie skolotāji, ar kuriem vēl joprojām ir kontakts, viņi aicina stāstīt tagadējiem audzēkņiem par pieredzi, dalību konkursos. Kad Evelīna mācījās tehnikumā, skolotāji bija pamanījuši viņas kūkas un citus gatavotos izstrādājumus sociālajos tīklos un aicināja piedalīties gan vietējos skolas organizētos konkursos, gan kopā ar audzinātāju doties ārpus Latvijas – uz Poliju un Slovākiju. Pirmo reizi Polijā Evelīna ieguva 4. vietu, otrreiz bija labāki rezultāti, Slovākijā iegūta 2. vieta. Tā bija laba pieredze, lai saprastu, ka katrai tautai ir atšķirīga gaume un iecienītie garšu salikumi. Tur īsti nesaprata Latvijas garšas, piemēram, upenes Slovākijā nebija cieņā. Savukārt pie mums, kā atzīst Evelīna, tā ir īstā Latvijas oga – virtuves bagātība ar patiesu mājas garšu: izturīga, aromātiska, vitamīniem bagāta un ar raksturu. Tāpēc viņas virtuvē tās vienmēr būs īpašā vietā. Ne velti LBTU, kur šobrīd Evelīna mācās, LPTF SP rīkotajā kūku konkursā ieguva godpilno 1. vietu ar savu upeņu musa kūku.
Evelīna Rudzīte piedalījusies arī citos Latvijā organizētos konkursos, īpaši atmiņā palicis SIA “Gemoss” 2023. gadā organizētais konkurss un gūtie panākumi, tas norisinājās izstādes “Riga Food” ietvaros. Konkurence bija liela – 28 dalībnieki no visas Latvijas. Šeit varēja iepazīt, ka katrā Latvijas reģionā ir kas savādāks un atšķirīgs.

Godalgas – iedrošinājums turpināt

Par iegūtajām godalgām ir prieks un gandarījums, tas ir iedrošinājums turpināt, un tad saproti, ka esi īstajā vietā. Daudz deva arī dalība LLKC rīkotajās mācībās “Laukiem būt!” un noslēguma konkursā. Par vērtīgāko tajā Evelīna atzīst sadarbību ar mentoru Kristīni Ļevaškeviču no “Kūku Maģijas”, šī sadarbība joprojām turpinās ar kādu padomu, iedrošinājumu. Noderēja arī LLKC gūtās uzņēmējdarbības zināšanas. Cept konkursa noslēgumam kūku bija pirmais oficiālais pasūtījums ārpus skolas un paziņu loka. Lai gan kā uzņēmēja Evelīna darbojas tikai kopš 2025. gada, pieredze kūku un konditorejas izstrādājumu gatavošanā ir jau pietiekami liela. Viņas izstrādājumi ir gatavoti ar tehnoloģisku precizitāti, tas ir rūpīgs roku darbs, un tagad viņa jau var mācīt citus. 2025. gada nogalē Evelīna izmēģināja, kā ir vadīt meistarklasi. Biju šajā meistarklasē, kad gatavojām zefīrus un dekorējām piparkūkas, redzēju, ka viss izdodas lieliski. Taču Evelīna pati atzīst, ka tas nav viņas aicinājums un ir atteikusi citus pieprasījumus meistarklasēm. Jautāta, vai ir kāda īpaša kūka vai cits konditorejas izstrādājums, kas pašai vislabāk patīk, Evelīna atbild, ka vienlīdz labi patīk cept visus, lepojas ar makarūniem, kas labi padodas, jo tie cepot salīdzinājumā ar citiem ir “cimperlīgi”.
Kā top receptes, vai izmantotas gatavas vai ir pašas radītas? Evelīna stāsta, ka receptes mantotas no omes Zigrīdas un tēta māsas Ineses, kā arī iegūtas no interneta krājumiem, kaut ko pašai pamainot. Patīk eksperimentēt ar garšu salikumiem, tad ģimene un draugi novērtē – der vai nē. Izvēloties izejvielas, Evelīna ir izvēlīga – tikai dabīgas un kvalitatīvas, kā arī savā dārzā augušās ogas un augļi. Svarīgs ir noformējums – gan produkcijai, gan iepakojumam. Parasti tas tiek pielāgots klienta vēlmēm, ja nē, tad pēc saviem ieskatiem. Nekad nav divu identisku dekorējumu, kaut arī censtos veidot tādu, kā jau mēģināts. Ja atsauksmes ir labas, protams, ir prieks. Taču Evelīna nebaidās saņemt arī ierosinājumus, ko uzlabot, bet tādi nav bijuši. Pircēji ir galvenie reklamētāji “no mutes mutē”, tiek izmantoti arī sociālie tīkli. Pasūtītāju vidū bijuši arī uzņēmumi, kas Evelīnas gatavoto produkciju izvēlas balvām, sadarbības partneru un darbinieku sveikšanai, jubilejas pasākumiem. Pašai īpaši un neaizmirstami pasūtījumi ir kāzu tortes. Atmiņā palicis lielākais pasūtījums – 350 porciju kūciņas uzņēmumam. Interesanti ir tas, ka cilvēku vēlmes mainās, šobrīd topā ir nelielās bento kūciņas 2–3 cilvēkiem.

Kā uzņēmēja jūtas labi

Evelīna ir apmierināta, ka reģistrējusi savu saimniecisko darbību un var nodarboties ar to, ko vēlas, nav atkarīga no citiem. Kā uzņēmēja viņa jūtas labi, jo izdodas savienot radošumu ar uzņēmējdarbības praktisko pusi un studijām. Bieži nākas cept naktīs, bet tas viņai patīk, jo tā ir sirdslieta. Tāpēc citi hobiji vairs neliekas interesanti, vienīgi, izņemot ģimenes izbraukumus. Evelīna ļoti novērtē ģimenes atbalstu, pateicoties tam viņa spējusi piepildīt savu sapni. Viņa novēl arī citiem jauniešiem, jaunajiem uzņēmējiem – dzīvojot laukos, veidot tos labākus un ticēt saviem sapņiem.
Evelīna vēl divus gadus turpinās studijas LBTU LPTF – Ēdināšanas un viesnīcu vadība. Pēc tam? “Dzīvošu laukos, nodarbošos ar lauku tūrismu un ēdināšanu, ir idejas, konkurence nebaida, tā ir “veselīga”, katram ir savi klienti!”
Bet mūsu tikšanās reizē viņai jau bija jādomā par sestdienu – omes un opja zelta kāzām. Galda kartes – mazās dāvaniņas, tāpat kā citos svētkos ierasts, jau saceptas. Bet īpašais pārsteigums – divstāvu torte – vēl taps, kuras viens stāvs būs šokolādes – kā garšo opim, bet otrs stāvs būs biezpiena – kā garšo omei. Par godu šim notikumam torte tiks dekorēta ar dzīvajiem ziediem.
“Daru to, ko mīlu, un mīlu to, ko daru,” tāda ir Evelīnas atziņa.
Jaunās konditores stāsts ir piemērs tam, kā hobijs var kļūt par profesiju un pārtapt uzņēmējdarbībā. Nebaidīties: būt uzņēmējdarbībā, būt laukos, būt savā īstajā vietā, tas ir iedrošinājums citiem jauniešiem.

Evelīna Rudzīte:
* “Laukiem būt!” 2022. gada dalībniece.
* LBTU LPTF studente.
* Kopš 2025. gada uzņēmēja, zīmola “Evelīnas kūkas” izveidotāja Jēkabpils novada Variešu pagasta “Eliņos”.