Meža stādmateriāls Latvijā: pieejamība, izvēle, sertifikācija un stādīšanas laika nozīme

Foto autors: Sarmīte Vucāne
Meža atjaunošana un ieaudzēšana ir viens no būtiskiem posmiem ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Meža īpašniekiem pēc galvenās cirtes vai plānojot jauna meža ieaudzēšanu ir jāpieņem virkne svarīgu lēmumu – jāizvēlas piemērotākais stādmateriāls, atbilstošākās koku sugas un labākais stādīšanas laiks, turklāt arī jāņem vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības. Kā arī jāatceras, ka svarīga ir stādmateriāla izcelsmes sertifikācija, kas īpaši aktuāli projektiem ar publisko finansējumu.

Stādmateriāla pieejamība un piedāvājums

Meža īpašniekiem svarīgi atcerēties, ka stādu rezervēšana jāveic laikus, jo pavasara sezonā pieprasījums pēc stādiem var būt lielāks nekā piedāvājums, īpaši populārākajām koku sugām. Šobrīd lielākoties iespējams pieteikties uz stādiem šī gada rudenim un nākamā gada pavasarim. Vispieprasītākās koku sugas Latvijā joprojām ir priede, egle un bērzs. Tās ir arī galvenās komerciālās koku sugas, kuras visbiežāk izmanto meža atjaunošanā. Kokaudzētavās novērots, ka pēdējos gados ir izteikti pieaudzis pieprasījums arī pēc melnalkšņu stādiem un interese par klimatiskajām izmaiņām piemērotām sugām, piemēram, dižskābardi.

Stādu cenas un izmaksas

Stādu cenas Latvijā var būtiski atšķirties atkarībā no sugas, audzēšanas tehnoloģijas un pasūtījuma apjoma. Pēdējos gados cenas pakāpeniski pieaug, ko ietekmē gan enerģijas izmaksas, gan darba spēka sadārdzinājums. Vidēji priedes stādi var maksāt aptuveni no 0,25 eiro par vienu stādu, egles stādi – no 0,24, bet bērza stādi – ap 0,3…0,47 eiro par stādu. Ozola stādi parasti ir ievērojami dārgāki, jo to audzēšana ir sarežģītāka un ilgāka. To cena var sasniegt pat vairākus eiro par stādu. Tomēr stādu iegāde ir tikai viena daļa no kopējām meža atjaunošanas izmaksām. Būtiskas izmaksas veido arī augsnes sagatavošana, stādu transportēšana, stādīšana, agrotehniskā kopšana (aizzēluma izpļaušana) un jaunaudzes aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem.

Pareiza koku sugu izvēle

Viens no būtiskākajiem faktoriem veiksmīgai meža audzēšanai ir piemērotas koku sugas izvēle konkrētajam meža augšanas apstākļu tipam. Latvijā sastopami dažādi augsnes un mitruma apstākļi, un ne visas koku sugas spēj vienlīdz labi augt katrā vietā. Sausākās un nabadzīgākās augsnēs, piemēram, silā vai mētrājā, vislabāk piemērota priede. Auglīgākās minerālaugsnēs bieži izvēlas egli vai bērzu, bet mitrākās vietās labi aug melnalksnis. Savukārt auglīgās augsnēs iespējams audzēt arī vērtīgas lapu koku sugas – ozolu, kļavu vai dižskābardi. Nepareiza koku sugas izvēle var radīt vairākas problēmas – lēnāku augšanu, lielāku uzņēmību pret slimībām vai zemāku koksnes kvalitāti.

Sertificēta stādmateriāla nozīme

Meža stādiem Latvijā jābūt sertificētiem kā meža reproduktīvajam materiālam. Sertifikāts apliecina stādu izcelsmi, kvalitāti un atbilstību konkrētam reģionam. Tas ir īpaši svarīgi projektiem, kas saņem finansējumu no Lauku atbalsta dienesta vai citām Eiropas Savienības programmām. Šādos gadījumos sertificēta stādmateriāla izmantošana ir obligāta prasība. Tomēr sertifikācija ir nozīmīga arī tad, ja projekts netiek finansēts no publiskiem līdzekļiem. Sertificēts stādmateriāls nodrošina lielāku pārliecību par koku ģenētisko kvalitāti un piemērotību vietējiem augšanas apstākļiem, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt mežaudzes produktivitāti.

Pavasara/rudens stādīšana – plusi un mīnusi

Latvijā visbiežāk mežus stāda pavasarī. Šai pieejai ir vairākas būtiskas priekšrocības. Pavasarī augsnē parasti ir pietiekams mitruma daudzums, kas palīdz stādiem labāk ieaugt. Turklāt stādiem priekšā ir visa veģetācijas sezona, lai nostiprinātu sakņu sistēmu un uzsāktu augšanu. Tomēr pavasara stādīšanas sezonai ir arī trūkumi – stādīšanas periods var būt salīdzinoši īss, kas apgrūtina stādīšanas plānošanu. Kā arī, ja pavasaris ir sauss vai karsts, pastāv risks, ka stādi var izžūt. Sarunās ar kokaudzētavu pārstāvjiem atklājam, ka daļa meža īpašnieku mērķtiecīgi izvēlas stādīt mežu rudenī. Šī pieeja Latvijā kļūst arvien populārāka, it īpaši, ja stādīšanai tiek izmantoti ietvarstādi. Rudenī stādītie stādi var sākt iesakņoties jau pirms ziemas iestāšanās, un pavasarī tie bieži sāk augt agrāk nekā pavasarī stādītie stādi. Turklāt rudens sezonā stādīšanas darbi bieži ir vieglāk organizējami, jo mežsaimniecības darbu grafiks nav tik intensīvs kā pavasarī. Tomēr rudens stādīšanai ir arī savi riski. Piemēram, viens no galvenajiem ir sala izcilājumi, kas var izspiest stādus no augsnes. Tāpat ziemā jaunos stādus biežāk var bojāt dzīvnieki, tāpēc jau laikus jāpadomā par stādu aizsardzību ar repelentiem.

Meža stādīšana ir ieguldījums, kura rezultāti būs redzami tikai pēc vairākām desmitgadēm. Tieši tāpēc svarīgi rūpīgi izvērtēt visus ar stādīšanu saistītos faktorus – no stādmateriāla kvalitātes līdz piemērotākajam stādīšanas laikam.

Publicēts:
14. aprīlis, 2026.
Nozare/joma:
Mežsaimniecība
Autors:

Inese Ozoliņa
MKPC Sēlijas nodaļas mežsaimniecības konsultante

Dalīties

Citas aktualitātes

Pieteikšanās Lauku tīkls jaunumiem!
Uzzini pirmais par jaunumiem savā nozarē!
Adrese
Rīgas ielā 34, Ozolnieki,
Ozolnieku pagasts,
Jelgavas novads,
LV-3018, Latvija
Mediji
Arhīvs
Arhīvs
© 2026 Visas tiesības aizsargātas. Valsts lauku tīkls

Norises datums

Norises datums