

Galvenās atziņas no 23. aprīļa mācībām ar Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, SIA “Baltic Invest” pārstāvju dalību.
Palielinoties lauksaimniecības darbības intensitātei un ņemot vērā klimata pārmaiņas, kā arī vēsturiskos notikumus (karš), kopējā lauku putnu populācija Eiropā samazinās. Ieskatam informācija (Auniņš u. c., Latvijas putnu stāvoklis 2025. gadā https://www.youtube.com/watch?v=oekmatRAEYo)
Tomēr nemainīgi aktuāls ir migrējošo putnu nodarīto postījumu apmērs, īpaši pavasarī. Atsevišķās saimniecībās ziemāju sējumos tie var sasniegt līdz 90% no kopējā sējuma. Vienlaikus putnu klātbūtne kopējā ekosistēmā ir nozīmīga – dabas ciklu kopīgās veselības un līdzsvara uzturēšanā. Putni ir neaizstājami, nodrošinot apputeksnēšanu, sēklu izplatību, kaitēkļu kontroli, un veicot sanitāra funkcijas dabā. Apzinātas un savlaicīgas darbības putnu migrācijas laikā ir risinājums zaudējumu risku mazināšanai.
Ir noteikts laiks migrācijas periodiem. Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta kopīgā projektā “Latvijas zosu populācijas izpētes projekts” (1-08/28/2020) ir iegūta vērtīga, faktos balstīta informācija par migrējošo putnu sugām, migrācijas intensitāti. Informācija ir izmantojama, plānojot atbaidīšanas procesus un periodus, migrācijas teritorijas. Ieskatam zosu migrācijas gaita 2021. gada pavasarī.

Putnu atbaidīšana ir tikai viens no risinājumiem, kā mazināt risku sējumu/stādījumu zaudējumiem. Aizbaidot putnu no vienas teritorijas, tas atradīs vietu citā. Pamata vajadzība barības pieejamībai ir nemainīga. Līdz pietiekama enerģijas līmeņa sasniegšanai putns meklēs barības bāzi. Pētnieki Eiropā ir raduši daudzveidīgus risinājumus putnu radīto postījumu risku mazināšanai. Mācību ietvaros tika skatīti četri populārākie:
Atļauja atbaidīšanai ar medību ieroci jeb ieguvei tiks izsniegtas tikai sējas zoss un baltpieres zoss indivīdu ieguvei.
Atļauju saņemšanas iesniegumu var iesniegt:
Ir pieejama iespēja migrējošo putnu radīto zaudējumu kompensāciju pieteikuma iesniegšanai. Pirms apsvērt domu par kompensācijas pieteikumu, Dabas aizsardzības pārvalde aicināja izvērtēt, vai ir veikti visi iespējamie pasākumi zaudējumu risku mazināšanai. Būs jāpierāda, ka ir veikti aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai, un nodarīto zaudējumu apmēram ir jāpārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērs. Zaudējuma apmēru palīdz noteikt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti. Kompensācijas vajadzība ir jānoformē iesniegumā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes norādījumiem “Kompensācijas piešķiršana par zaudējumiem, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem” (2025. g.) un 2021. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 114 “Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai”.
Pēc pieteikuma saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotā komisija astoņu darba dienu laikā veic klātienes apsekošanu.
Papildu informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē:
Migrējošo putnu nodarīto zaudējumu segšanai pieejamā atbalsta informācija: LLKC Pierīgas birojā, sigulda@llkc.lv un pārējos LLKC reģionālajos birojos.



