Līgumi

Ar pievienoto nekustamā īpašuma ķīlas (hipotēkas) līgumu ieķīlātājs ieķīlā par labu ķīlas ņēmējam savu nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu savas vai citas personas parādsaistības pret ķīlas ņēmēju (piemēram, parādsaistības, kas izriet no aizdevuma līguma). Ķīlas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1278. līdz 1339. un 1367. līdz 1380. pants.

Ar pievienoto telpu nomas līgumu iznomātājs nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Telpu nomas līgumu var reģistrēt (korroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka telpu īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais telpu īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu.

Ar pievienoto līgumu komersants vai cits saimnieciskās darbības veicējs no fiziskās personas, kas neveic komercdarbību vai saimniecisko darbību, iegādājas tai piederošu personisku lietu, piemēram, transportlīdzekli. Dokuments satur Grāmatvedības likuma 11. panta 5. daļā minētos rekvizītus un ir izmantojams par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā. Papildus par mantas pārdošanu fiziskā persona izsniedz pircējam izziņu – personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu (MK noteikumu Nr. 899 3. pielikums).

Ar pievienoto iepirkuma aktu komersants vai cits saimnieciskās darbības veicējs no fiziskās personas, kas neveic komercdarbību vai saimniecisko darbību, iegādājas tai piederošu personisku lietu, piemēram, rezerves daļas, mēbeles u. tml. Dokuments satur Grāmatvedības likuma 11. panta 5. daļā minētos rekvizītus. Papildus par mantas pārdošanu fiziskā persona izsniedz pircējam izziņu – personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu (MK noteikumu Nr. 899 3. pielikums).

Ar pievienoto transportlīdzekļa nomas līgumu iznomātājs savu transportlīdzekli nodod nomas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi.

Ar pievienoto transportlīdzekļa patapinājuma līgumu patapinātājs savu transportlīdzekli nodod bezmaksas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli nodot tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.

Ar pievienoto paziņojumu viena puse (kreditors) brīdina otru pusi (parādnieku) par radušos parādu, kas izriet no pušu starpā noslēgtā līguma, un lūdz veikt tā apmaksu. No Civillikuma 1587. panta izriet vispārējs pienākums pildīt noslēgtos līgumus, tostarp veikt samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.

Ar pievienoto pakalpojumu līgumu viena puse (izpildītājs) uzņemas sniegt otrai pusei (pasūtītājam) regulārus pakalpojumus (piemēram, grāmatvedības, konsultāciju, mārketinga, u.c.) par noteiktu atlīdzību. Pakalpojumu līguma noslēgšanai un izpildei piemērojami Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu noteikumi par uzņēmuma līgumu. Atsevišķiem pakalpojumu veidiem Komerclikumā ir paredzēts speciālais regulējums (piemēram, ekspedīcija, komerciālais glabājums). Līguma paraugā pieņemts, ka pakalpojuma līgums tiek slēgts starp divām komercsabiedrībām, tādēļ nodokļa sekas apspriežamas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Praksē ir iespējams, ka viena no pusēm ir individuālais komersants vai fiziska persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs – tādā gadījumā līgumslēdzēja rekvizīti attiecīgi jāmodificē, bet nodokļa piemērošanas ziņā situācija ir analoga kā uzņēmuma līguma gadījumā. Līguma paraugā paredzēta iespēja rēķinu elektroniskai apmaiņai.

Līgums par grāmatvedības apkalpošanu regulē tiesiskās attiecības starp grāmatvedi vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un klientu. Būtiskākais līgumā ir definēt, kas katrā konkrētā gadījumā tiek saprasts ar grāmatvedības pakalpojumiem, lai abām pusēm būtu skaidrs pakalpojuma apmērs. Tā kā mūsdienās grāmatvedības kārtošana notiek elektroniskā formā, risks, ka pakalpojumu sniedzējs var pieļaut kļūdas, nav tik būtisks kā agrāk. Līgums satur abu pušu atbildības klauzulu. Turklāt grāmatvežiem ir ieteicama civiltiesiskā apdrošināšana. No 01.07.2017. ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir obligāta civiltiesiskā atbildība. Līguma noslēgšanai un izpildei piemērojami Civillikuma 2212.-2229.panta noteikumi par uzņēmuma līgumu. Līguma paraugā pieņemts, ka līgums slēgts starp 2 komercsabiedrībām, tādēļ nodokļu sekas nosakāmas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Praksē ir iespējams, ka viena no pusēm ir individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs – šādā gadījumā līgumslēdzēja rekvizīti attiecīgi jāmodificē, bet attiecībā uz nodokļu piemērošanu situācija ir analoga kā uzņēmuma līguma gadījumā.

Ar pievienoto vienošanos par parāda atmaksu viena puse (parādnieks) apņemas vienošanās noteiktajā kārtībā atmaksāt otrai pusei (kreditoram) noteiktu naudas summu, kas parādniekam uz kāda tiesiska pamata ir jāmaksā kreditoram (kreditoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku). Tiesiskais pamats, no kā ceļas kreditora prasījums pret parādnieku, var būt tiesisks darījums (piemēram, preču piegādes līgums, no kura ceļas piegādātāja prasījums par preču piegādes apmaksu, vai aizdevuma līgums, no kura ceļas aizdevēja prasījums par izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma atmaksu, vai tml.), neatļauta darbība (piemēram, parādnieks ir nodarījis kreditora īpašumam bojājumus, kas radījis zaudējumus noteiktas summas apmērā) vai arī likums. Civillikumā nav iekļautas speciālas normas, kas regulē vienošanos par parāda atmaksu, tomēr tā ir radniecīga aizdevuma līgumam (Civillikuma 1934. – 1946.panti) daļā par aizdevuma (naudas līdzekļu) atmaksu. Bez tam vienošanai par parāda atmaksu ir piemērojamas arī vispārīgās Civillikuma normas par līgumiem (1511. – 1592.panti), kā arī atsevišķas normas par procentu maksājumiem, līgumsodu, u.c., ja puses ir iekļāvušas šādus noteikumus.