Ar pievienoto vienošanos par parāda atmaksu viena puse (parādnieks) apņemas vienošanās noteiktajā kārtībā atmaksāt otrai pusei (kreditoram) noteiktu naudas summu, kas parādniekam uz kāda tiesiska pamata ir jāmaksā kreditoram (kreditoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku). Tiesiskais pamats, no kā ceļas kreditora prasījums pret parādnieku, var būt tiesisks darījums (piemēram, preču piegādes līgums, no kura ceļas piegādātāja prasījums par preču piegādes apmaksu, vai aizdevuma līgums, no kura ceļas aizdevēja prasījums par izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma atmaksu, vai tml.), neatļauta darbība (piemēram, parādnieks ir nodarījis kreditora īpašumam bojājumus, kas radījis zaudējumus noteiktas summas apmērā) vai arī likums. Civillikumā nav iekļautas speciālas normas, kas regulē vienošanos par parāda atmaksu, tomēr tā ir radniecīga aizdevuma līgumam (Civillikuma 1934. – 1946.panti) daļā par aizdevuma (naudas līdzekļu) atmaksu. Bez tam vienošanai par parāda atmaksu ir piemērojamas arī vispārīgās Civillikuma normas par līgumiem (1511. – 1592.panti), kā arī atsevišķas normas par procentu maksājumiem, līgumsodu, u.c., ja puses ir iekļāvušas šādus noteikumus.