Dažādi rīkojumi un iesniegumi saistībā ar darbinieku pilnvarošanu, iecelšanu, atvaļinājumiem u.c.
Saskaņā ar Darba likuma 90. pantu par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Darba likuma 90. panta 3. daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbiniekam ir izteikta piezīme vai rājiens.
Darba likuma 66. pants, 67. pants un 68. pants nosaka, kuros gadījumos darba devējam obligāti jāizmaksā piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, par nakts darbu, par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.
Saskaņā ar Darba likuma 150. pantu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendārajām nedēļām (149.pants).
Darba likuma 100. pants nosaka kārtību, kādā darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darbinieka iniciatīvas. Vienīgais noteikums par šāda darbinieka paziņojuma formu – tam ir jābūt rakstveidā. Darba likums šajā situācijā neparedz darba devēja pienākumu izdot rīkojumu, ja nav iestājušies kādi īpaši apstākļi. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, izbeidzot darba tiesiskās ar darbinieku pēc paša vēlēšanās, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, izdod rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.
Saskaņā ar Darba likuma 97. pantu Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, par to rakstiski vienojoties. Šajā gadījumā piemērojami šā likuma 40. panta noteikumi. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, pārceļot darbinieku citā amatā, pamatojoties uz vienošanos pie darba līguma, izdod rīkojumu par pārcelšanu citā amatā un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 43.2. punktu, ja no 2013. gada 1. jūlija darbiniekam mainās profesija, tad darba devējam jāsniedz ziņas par profesijas maiņu un jānorāda jaunais profesijas kods un datums, no kura darbinieks strādā jaunajā profesijā.
Saskaņā ar Darba likuma 65. pantu darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Noteiktās piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, darbiniekam nosakot piemaksu, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja darba līgumu vai koplīgumu, izdod rīkojumu par piemaksas piešķiršanas kārtību un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.
Atbilstoši Darba likuma 47.panta 1.daļai pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu.
Jebkuru dokumentu atvasinājumu (kopiju, norakstu, izrakstu, dublikātu) var apliecināt organizācijas vadītājs, taču saskaņā ar MK noteikumu Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 59.punktu pilnvarojumu apliecināt dokumenta atvasinājumu var deleģēt jebkuram citam darbiniekiem. Praksē izplatītākais ir rīkojums, kurā norāda saskaņā ar ko un kuru personu pilnvaro apliecināt dokumentu atvasinājumus.
Atbilstoši Darba likuma 149.pantam ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Atbilstoši Darba likuma 151.pantam ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir: 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; 2) darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; 3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, — ne mazāk par vienu darba dienu. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.
