Darbinieki

2.pielikums Ministru kabineta noteikumiem Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”. Šis paziņojums tiek nosūtīts VID ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, vai līdz nākamā mēneša 15.datumam pēc darba attiecību izbeigšanas. Paziņojuma iesniegšanas kārtība un termiņi noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.pantā.

1.pielikums MK noteikumiem Nr.976 “Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai”. Noteikumu 2.punkts paredz, ka personu, kura nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai, mikrouzņēmuma darbinieku vai personu, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kā brīvprātīgi apdrošināto personu reģistrē ar dienu, kad tā iesniedz reģistrācijas lapu jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā.

6.pielikums MK noteikumiem Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta 12.1prim daļu komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kura izmaksājusi fiziskajai personai – nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā.

Paraugs amata aprasta veidlapai atbilstoši MK notiekumu Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” 14.punktam (2.pielikums).

Darba likuma 132.panta 2.daļas 2.punkts nosaka, ka bērnus, kas sasnieguši 15 gadu vecumu drīkst nodarbināt ne ilgāk par 7 stundām dienā un ne vairāk kā 35 stundām nedēļā. Savukārt bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu nedrīkst nodarbināt ilgāk par 2 stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, bet ja darbs tiek veikts brīvlaikā, tad ne ilgāk kā 4 stundas dienā, 20 stundām nedēļā.

Izziņu iesniedz personai, kurai pārdod personisko lietu (savu īpašumu). Izziņu sagatavo atbilstoši MK noteikumiem Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3.pielikumam.

Saskaņā ar Darba likuma 40. pantu darba līgums ir obligāti slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Minētais pants arī nosaka darba līguma saturu. Piemērojami arī Civillikuma 2178. un 2195. pantu noteikumi. Darba devējs ne vēlāk kā 1 dienu (ja ziņas tiek sniegtas papīra formā) vai ne vēlāk kā 1 stundu (ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā), pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (MK noteikumu Nr. 827; Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli 1. pielikums).

Darba likuma 37.panta 2.daļa nosaka, ka bērnus vecumā no 13 gadiem drīkst nodarbināt, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu.

Ar pievienoto vienošanos atbilstoši Darba likuma (DL) 96.panta 2. līdz 9.daļai (redakcijā, kas spēkā no 01.01.2015.) darbinieks un darba devējs vienojas par darbinieka profesionālās apmācības / kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem un par to izdevumu segšanas kārtību. Vienošanos var slēgt tikai par tādiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču nav ar noteicošu nozīmi nolīgtā darba izpildei. Vienošanos nevar slēgt, ja attiecīgie pasākumi ir objektīvi nepieciešami nolīgtā darba izpildei vai ja darba devējam tie ir jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem (jo šādos gadījumos visi izdevumi ir jāsedz darba devējam uz likuma pamata), kā arī pārbaudes laikā. Attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu no darbinieka puses jāņem vērā ierobežojošie nosacījumi, kas minēti DL 96.pantā. Ja pasākums ir darbinieka apmācība, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu), vai darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšana kursos un semināros, darba devēja segtie izdevumi ir atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atbilstoši MK noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18. punkta 3. apakšpunktam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 1. daļai. Pārējos gadījumos šādi izdevumi var tikt uzskatīti par darbinieka gūto labumu un attiecīgi aplikti ar IIN un VSAOI.