Šajā kategorijā atrodas grāmatvedības ikdienas darba nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu veidlapas pa darījumu grupām – attaisnojuma dokumeti, transporta izdevumus attaisnojošie dokumenti, skaidrās naudas darījumu uzskaites dokumenti, avansa norēķinu attaisnojuma dokumenti, darbinieku uzskaites un algu aprēķinu dokumenti, pamatlīdzekļu uzskaites dokumenti, u.c. grāmatvedības organizācijas dokumenti.
Saskaņā ar Darba likuma 69. panta 1. daļu, darbiniekam ir iespējams izvēlēties un ar darba devēju vienoties vai darba samaksa tiks izmaksāta vienā daļā vai divās daļās, kur vienu daļu veido avansa maksājums.
Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 6. daļu darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darba devējam ir pienākums apmaksāt šādu dienu kalendārā gada laikā, izmaksājot darba algu vai vidējo izpeļņu, atkarībā no noteiktā algas veida.
Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 6. daļu, darbiniekam ir iespējams saņemt papildus apmaksātu vienu atpūtas dienu pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. panta 2. daļas 7. apakšpunkts nosaka, ka reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas kopā pārskata gadā pārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, apliek ar uzņēmumu ieņēmumu nodokli. Lai izvairītos no neapliekamā apmēra pārsniegšanu, darba devējs var izdot rīkojumu, nosakot izdevumu limitu.
Darba likuma 153. pantā noteikts, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns vai kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš pilda dienestu Zemessardzē. Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos (153. panta 3. daļa).
Darba likuma 59. pants nosaka, ka noteiktās piemaksas, prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzība saistībā ar darbu ir darba samaksa. Prēmiju piešķiršanu darbiniekiem nenosaka Darba likums vai kāds cits tiesību akts, par prēmiju piešķiršanu darba vietā atbild darba devējs vai uzņēmuma vadītājs. Pamatojums prēmijas izmaksai ir darba devēja izdots rīkojums.
Saskaņā ar Darba likuma 150. pantu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendārajām nedēļām (149.pants).
Darba likuma 100. pants nosaka kārtību, kādā darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darbinieka iniciatīvas. Vienīgais noteikums par šāda darbinieka paziņojuma formu – tam ir jābūt rakstveidā. Darba likums šajā situācijā neparedz darba devēja pienākumu izdot rīkojumu, ja nav iestājušies kādi īpaši apstākļi. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, izbeidzot darba tiesiskās ar darbinieku pēc paša vēlēšanās, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, izdod rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.
Saskaņā ar Darba likuma 97. pantu Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, par to rakstiski vienojoties. Šajā gadījumā piemērojami šā likuma 40. panta noteikumi. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, pārceļot darbinieku citā amatā, pamatojoties uz vienošanos pie darba līguma, izdod rīkojumu par pārcelšanu citā amatā un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 43.2. punktu, ja no 2013. gada 1. jūlija darbiniekam mainās profesija, tad darba devējam jāsniedz ziņas par profesijas maiņu un jānorāda jaunais profesijas kods un datums, no kura darbinieks strādā jaunajā profesijā.
