Līgumi

Ar pievienoto cesijas līgumu viena puse (cedents) nodod otrai pusei (cesionāram) savas prasījuma tiesības pret cedenta parādnieku. Cesijas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1793. līdz 1810. pants. Prasījuma tiesības parasti izriet no līguma vai cita darījuma (piemēram, prasījums par preču piegādes apmaksu, prasījums par aizdevuma atmaksu, procentu samaksu, u.c.). Ar cesijas brīdi cesionārs kļūst par parādnieka jauno kreditoru un var prasīt no parādnieka cedētā prasījuma izpildi. Parādnieka piekrišana nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to neko nezina. Par prasījuma cesiju parasti tiek maksāta atlīdzība. Likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka par cesiju ir jāmaksā atlīdzība pēc tirgus likmes, ja cedents un cesionārs ir saistītas personas minētā likuma izpratnē.

Ar pievienoto atcēlējlīgumu puses vienojas atcelt kādu iepriekš starp pusēm noslēgtu līgumu, kā arī vienojas par restitūciju – tiesiskās situācijas, kas pastāvēja pirms atceltā līguma noslēgšanas, atjaunošanu. Proti, katra puse vienojas atdot otrai pusei tos mantiskos labumus (naudu vai mantu), ko tā saņēmusi no otras puses sakarā ar atcelto līgumu. Piemēram, puses ar atcēlējlīgumu var vienoties par to starpā noslēgta pirkuma līguma atcelšanu, un gadījumā, ja puses jau ir izpildījušas savas no pirkuma līguma izrietošās saistības (pircējs samaksājis pārdevējam pirkuma maksu, bet pārdevējs nodevis pircējam mantu), tad atcēlējlīgumā puses vienojas, ka pārdevējs atmaksās pircējam pirkuma maksu, bet pircējs atdos pārdevējam atpakaļ saņemto mantu. Atcēlējlīgums ir viens no saistību izbeigšanās veidiem (citi izbeigšanās veidi ir, piemēram, izpildījums, ieskaits, noilgums) un to regulē Civillikuma 1862. – 1866. panti.

Ar pievienoto kapitāla daļu pirkuma līgumu persona, kam pieder sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, pārdod tās citai personai. Kapitāla daļu pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2090. pants, kā arī jāņem vērā Komerclikuma 187. līdz 189. pantu noteikumi, kas regulē daļu uzskaiti, atsavināšanu un dalībnieku pirmpirkuma tiesības. Jāņem vērā, ka gūstot ienākumu no daļu pārdošanas (t.i., ja pārdošanas cena pārsniedz iegādes un ieguldījumu cenu) jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 20% apmērā no gūtā ienākuma atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 5. daļai un 11.9 prim pantam.

Ar pievienoto preču zīmes licences līgumu licences devējs (licenciārs) par atlīdzību uz noteiktu laiku nodod savas preču zīmes izmantošanas tiesības citai personai – licenciātam. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Preču zīmju likuma 29. u.c. panti, kā arī Civillikuma noteikumi. Iespējama vienkāršā vai izņēmuma licence. Vienkāršās licences gadījumā licenciārs pats saglabā tiesības izmantot preču zīmi, kā arī tiesības izdot licenci šīs preču zīmes izmantošanai vēl citām personām. Izņēmuma licences gadījumā licenciāts iegūst ekskluzīvas tiesības uz preču zīmes izmantošanu licences līgumā paredzētajā apjomā. Licences līgumā var paredzēt tiesības licenciātam nodot licenci tālāk trešajām personām, t.i., izdot sublicenci. Preču zīmes licences līgumu var reģistrēt LR Patentu valdē, lai par to informētu trešās personas. Preču zīmes izmantošanas nodošana saskaņā ar licences līgumu ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No licences līguma gūtā ienākuma licenciāram jāmaksā ienākuma nodoklis.

Darba likuma 132.panta 2.daļas 2.punkts nosaka, ka bērnus, kas sasnieguši 15 gadu vecumu drīkst nodarbināt ne ilgāk par 7 stundām dienā un ne vairāk kā 35 stundām nedēļā. Savukārt bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu nedrīkst nodarbināt ilgāk par 2 stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, bet ja darbs tiek veikts brīvlaikā, tad ne ilgāk kā 4 stundas dienā, 20 stundām nedēļā.

Saskaņā ar Darba likuma 40. pantu darba līgums ir obligāti slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Minētais pants arī nosaka darba līguma saturu. Piemērojami arī Civillikuma 2178. un 2195. pantu noteikumi. Darba devējs ne vēlāk kā 1 dienu (ja ziņas tiek sniegtas papīra formā) vai ne vēlāk kā 1 stundu (ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā), pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (MK noteikumu Nr. 827; Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli 1. pielikums).

Uzņēmuma līgums par regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam uzdots izpildīt darbus, kam ir ilgstošs raksturs, piemēram, vadīt projektu. Uzņēmuma līgumu aprakstu skatīt pie Uzņēmuma līguma (par gabaldarba veikšanu).

Ar pievienoto vienošanos atbilstoši Darba likuma (DL) 96.panta 2. līdz 9.daļai (redakcijā, kas spēkā no 01.01.2015.) darbinieks un darba devējs vienojas par darbinieka profesionālās apmācības / kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem un par to izdevumu segšanas kārtību. Vienošanos var slēgt tikai par tādiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču nav ar noteicošu nozīmi nolīgtā darba izpildei. Vienošanos nevar slēgt, ja attiecīgie pasākumi ir objektīvi nepieciešami nolīgtā darba izpildei vai ja darba devējam tie ir jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem (jo šādos gadījumos visi izdevumi ir jāsedz darba devējam uz likuma pamata), kā arī pārbaudes laikā. Attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu no darbinieka puses jāņem vērā ierobežojošie nosacījumi, kas minēti DL 96.pantā. Ja pasākums ir darbinieka apmācība, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu), vai darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšana kursos un semināros, darba devēja segtie izdevumi ir atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atbilstoši MK noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18. punkta 3. apakšpunktam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 1. daļai. Pārējos gadījumos šādi izdevumi var tikt uzskatīti par darbinieka gūto labumu un attiecīgi aplikti ar IIN un VSAOI.

Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Darba devējs un darbinieks vienojas par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. un 136. pantam. Arī tad, kad rakstiska vienošanās nav noslēgta, uz faktiski nostrādāto virsstundu darbu attiecas tie paši noteikumi. Slēdzot vienošanos, nepieciešams ņemt vērā maksimālo pieļaujamo virsstundu darbu – vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.