Akts
3 jūnijs, 2025
Akts par dokumentu pieņemšanu-nodošanu
Uzņēmumam, izbeidzot sadarbību ar ārpakalpojuma grāmatvedi, jāsagatavo akts par dokumentu pieņemšanu un nodošanu, ar kuru tiek apliecināts informācijas un dokumentu nodošanas fakts.
Grāmatvedības likuma 8.panta 1.daļa nosaka: Grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. MK noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 4.daļā ir norādīta attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtība, kura ir jāņem vērā sagatavojot dokumentus, lai tie būtu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Bet tik pat būtiski ir neaizmirst, ka grāmatvedības dokumentus ir nepieciešams uzglabāt. Grāmatvedības likuma 27.panta 2.daļā teikts, ka uzņēmums grāmatvedības dokumentus sistemātiski sakārto un glabā uzņēmuma arhīvā uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.
Uzņēmumam, izbeidzot sadarbību ar ārpakalpojuma grāmatvedi, jāsagatavo akts par dokumentu pieņemšanu un nodošanu, ar kuru tiek apliecināts informācijas un dokumentu nodošanas fakts.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” 104.punktu par dokumentiem, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, izstrādā aktu par dokumentu atlasi iznīcināšanai. Aktus par dokumentu atlasi iznīcināšanai var neizstrādāt, ja elektroniski radīto dokumentu automātiska iznīcināšana (dzēšana) konkrētam dokumentu veidam informācijas sistēmā ir noteikta ārējā normatīvajā aktā vai institūcija, ieviešot automātisku datu iznīcināšanu un nosakot iznīcināšanas termiņu, to ir saskaņojusi ar Latvijas Nacionālo arhīvu.
Ar pievienoto līgumu komersants vai cits saimnieciskās darbības veicējs no fiziskās personas, kas neveic komercdarbību vai saimniecisko darbību, iegādājas tai piederošu personisku lietu, piemēram, transportlīdzekli. Dokuments satur Grāmatvedības likuma 11. panta 5. daļā minētos rekvizītus un ir izmantojams par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā. Papildus par mantas pārdošanu fiziskā persona izsniedz pircējam izziņu – personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu (MK noteikumu Nr. 899 3. pielikums).
Reprezentācijas izdevumi saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta 6.daļas 1.–3.punktu ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Uzņēmuma Grāmatvedības politika nodefinē, kas ir reprezentācijas izdevumi un ko neuzskata par reprezentācijas izdevumiem, nosaka dokumentu noformēšanu un iesniegšanas kārtību, nosaka atbildīgās personas. Ja to paredz uzņēmuma grāmatvedības politika, tad atbildīgā persona sastāda aktu par izlietoto reprezentācijas izdevumu norakstīšanu.
Izziņu iesniedz personai, kurai pārdod personisko lietu (savu īpašumu). Izziņu sagatavo atbilstoši MK noteikumiem Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3.pielikumam.
Preču pavadzīmi – nodokļa rēķinu saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 141. panta 3. daļu izraksta par šādu kokmateriālu piegādi: nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem, jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem. Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). PVN par minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.
Kases ieņēmumu ordera noformēšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu Nr.625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” 3.punktā.
Kases ieņēmumu ordera noformēšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu Nr.625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” 4.punktā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.877 50. punktu preču nosūtītājs (izsniedzējs) preču piegādes dokumentu vai pārvadājumu dokumentu tā nosūtīšanas dienā, bet preču saņēmējs – tā saņemšanas dienā un pirms preču tālākas piegādes (pārdošanas) vai citu darbību veikšanas ar tām hronoloģiskā secībā reģistrē attiecīgi uzņēmuma izdoto vai saņemto preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrā vai citā reģistrā.
Ar pievienoto iepirkuma aktu komersants vai cits saimnieciskās darbības veicējs no fiziskās personas, kas neveic komercdarbību vai saimniecisko darbību, iegādājas tai piederošu personisku lietu, piemēram, rezerves daļas, mēbeles u. tml. Dokuments satur Grāmatvedības likuma 11. panta 5. daļā minētos rekvizītus. Papildus par mantas pārdošanu fiziskā persona izsniedz pircējam izziņu – personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu (MK noteikumu Nr. 899 3. pielikums).
