Sadaļā izvietoti līgumu paraugi, kas slēdzami ar uzņēmuma darbiniekiem – darba līgums (tajā skaitā arī ar mikrouzņēmumu darbinieku), līgums ar valdes locekli, uzņēmuma līgums, autoratlīdzības līgums, materiālās atbildības līgums u.c.
Darba likuma 132.panta 2.daļas 2.punkts nosaka, ka bērnus, kas sasnieguši 15 gadu vecumu drīkst nodarbināt ne ilgāk par 7 stundām dienā un ne vairāk kā 35 stundām nedēļā. Savukārt bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu nedrīkst nodarbināt ilgāk par 2 stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, bet ja darbs tiek veikts brīvlaikā, tad ne ilgāk kā 4 stundas dienā, 20 stundām nedēļā.
Saskaņā ar Darba likuma 40. pantu darba līgums ir obligāti slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Minētais pants arī nosaka darba līguma saturu. Piemērojami arī Civillikuma 2178. un 2195. pantu noteikumi. Darba devējs ne vēlāk kā 1 dienu (ja ziņas tiek sniegtas papīra formā) vai ne vēlāk kā 1 stundu (ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā), pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (MK noteikumu Nr. 827; Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli 1. pielikums).
Uzņēmuma līgums par regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam uzdots izpildīt darbus, kam ir ilgstošs raksturs, piemēram, vadīt projektu. Uzņēmuma līgumu aprakstu skatīt pie Uzņēmuma līguma (par gabaldarba veikšanu).
Ar pievienoto vienošanos atbilstoši Darba likuma (DL) 96.panta 2. līdz 9.daļai (redakcijā, kas spēkā no 01.01.2015.) darbinieks un darba devējs vienojas par darbinieka profesionālās apmācības / kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem un par to izdevumu segšanas kārtību. Vienošanos var slēgt tikai par tādiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču nav ar noteicošu nozīmi nolīgtā darba izpildei. Vienošanos nevar slēgt, ja attiecīgie pasākumi ir objektīvi nepieciešami nolīgtā darba izpildei vai ja darba devējam tie ir jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem (jo šādos gadījumos visi izdevumi ir jāsedz darba devējam uz likuma pamata), kā arī pārbaudes laikā. Attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu no darbinieka puses jāņem vērā ierobežojošie nosacījumi, kas minēti DL 96.pantā. Ja pasākums ir darbinieka apmācība, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu), vai darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšana kursos un semināros, darba devēja segtie izdevumi ir atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atbilstoši MK noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18. punkta 3. apakšpunktam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 1. daļai. Pārējos gadījumos šādi izdevumi var tikt uzskatīti par darbinieka gūto labumu un attiecīgi aplikti ar IIN un VSAOI.
Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Darba devējs un darbinieks vienojas par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. un 136. pantam. Arī tad, kad rakstiska vienošanās nav noslēgta, uz faktiski nostrādāto virsstundu darbu attiecas tie paši noteikumi. Slēdzot vienošanos, nepieciešams ņemt vērā maksimālo pieļaujamo virsstundu darbu – vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.
Darba likuma 97. pantā noteikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji par to vienojoties rakstveidā – tad piemērojami Darba likuma 40. panta noteikumi. Vienošanās pēc abu pušu parakstīšanas kļūst par darba līguma neatņemamu daļu.
Ar pievienoto valdes locekļa amata līgumu sabiedrība ar ierobežotu atbildību vienojas ar valdes locekli par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu sabiedrībā. Līgumā atrunāti valdes locekļa pienākumi, atbildība, darba un atpūtas laiks, konkurēšanas un informācijas izpaušanas ierobežojumi un citi noteikumi. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Ja ar valdes locekli nav noslēgts darba līgums, tad valdes loceklis neiegūst darbinieka statusu DL 3. panta izpratnē un viņam nav jāmaksā darba alga, t.sk. nav jāievēro noteikums, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu (DL 61. panta 1. daļa). Tomēr valdes loceklim izmaksājamā atlīdzība jebkurā gadījumā jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) tāpat kā darba samaksa algotam darbiniekam (Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 8. panta 2. daļa un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 12. daļa). Likuma par IIN 8. panta 2.1prim daļa paredz gadījumus, kad ar IIN un VSAOI apliek arī valdes locekļa domājamo (faktiski negūto) ienākumu minimālās mēneša darba algas apmērā.
Ar 01.01.2015. ir izslēgta Darba likuma 44. panta 3. daļa, kas paredzēja, ka ar valdes locekli slēdzams darba līgums, ja vien viņš netiek nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (skat. Valdes locekļa amata līgumu). Tas neaizliedz arī šobrīd nodarbināt valdes locekli, pamatojoties uz darba līgumu, taču šādā gadījumā jāņem vērā komerctiesību speciālās normas, piemēram, darba līgums jāslēdz uz noteiktu (valdes locekļa pilnvaru) laiku. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Ar pievienoto uzņēmuma līgumu viena puse (izpildītājs) uzņemas izpildīt otrai pusei (pasūtītājam) par noteiktu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai paveikt kādu pasākumu. Uzņēmuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2212. līdz 2229. pants. Uzņēmuma līgums par gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam dots uzdevums izpildīt konkrēta apjoma darbus, piemēram, izstrādāt būvprojektu, veikt tirgus pētījumu, u.tml. Ja izpildītājs – fiziskā persona ir pašnodarbinātā persona un iesniedzis atlīdzības izmaksātājam attiecīgu reģistrācijas apliecību, tad par nodokļu nomaksu atbild pats izpildītājs. Ja izpildītājs nav reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs, tad atlīdzības izmaksātājam ir pienākums ieturēt nodokļus (IIN un VSAOI) atlīdzības izmaksas vietā.
Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram uzdots radīt darbu regulāri ilgstošā laika posmā, piemēram, regulāri rakstīt rakstus laikrakstam, radīt scenāriju televīzijas seriālam, ilustrācijas periodiskam izdevumam, u.tml. Autora līgumu aprakstu skatīt augstāk pie Autora līgums par pasūtītu darbu (par gabaldarba veikšanu).
