Darbinieki

Darbiniekam izbeidzot darba tiesiskās attiecības, struktūrvienību vadītāji un atbildīgās personas apliecina, ka darbinieks ir nokārtojis saistības ar organizāciju, aizpildot apgaitas lapu.

Efektīvas darbinieku atlases procedūras nodrošināšanai darba devējs var izdot rīkojumu par pretendentu vērtēšanas komisijas izveidi.

Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav ieradies darbā un nav informējis darba devēju par savu prombūtni, kā arī nav uzrādījis prombūtni attaisnojošu dokumentu, darba devējs var divu liecinieku klātbūtnē sastādīt aktu par darbinieka neattaisnotu prombūtni.

Ja darbinieks atsakās parakstīt darba devēja izsniegto uzteikumu, darba devējs var divu liecinieku klātbūtnē sastādīt aktu, ka darbinieks ir iepazīstināts ar uzteikumu, bet atteicies to parakstīt. Strīdus gadījumā šāds akts kalpos par pierādījumu, ka darba devējs ievērojis Darba likumā noteikto pienākumu iepazīstināt darbinieku ar uzteikumu un ievērojis uzteikuma termiņu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.969 2. punktu par komandējumu uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka un citas fiziskās personas brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, lai: 1.pildītu darba vai dienesta uzdevumus; 2. papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju.

Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš (Darba likuma 100.panta 1.daļa). 149.panta 5.daļa nosaka, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Saskaņā ar Darba likuma 149.pantu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Kārtību, kādā veicama darba vides iekšējā uzraudzība (tai skaitā darba vides riska novērtēšana), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”. Darba vides uzraudzību veic, lai uzlabotu darba apstākļus un efektivitāti uzņēmumā, kā arī lai savlaicīgi atklātu darba vietās pastāvošos riskus un veiktu pasākumus to novēršanai. Darba vides iekšējo uzraudzību jāplāno ne retāk kā reizi gadā.