Darbinieki

Izmeklējot nelaimes gadījumu darbā, ir ļoti būtiski saņemt medicīnas iestādes (slimnīcas vai ģimenes ārsta prakses) sagatavotu atbildi, kurā norāda kāda palīdzība tika sniegta cietušajam. Iestādes atbilde ir ļoti svarīgs dokuments, kas nosaka, cik smaga ir iegūtā trauma, un klasificē nelaimes gadījumu (ir vai nav smags), kā arī no tajā esošās informācijas var identificēt vai negadījumu jāizmeklē darba devējam vai Valsts darba inspekcijai.

Svarīgi ir saņemt izziņu no ārstniecības iestādes par nelaimes gadījumā cietušās personas veselības stāvokli, lai varētu to pievienot izmeklēšanas aktam. Kā minēts MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 18. punktā, ārstniecības iestāde triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi, izziņā norādot, vai veselības traucējumi ir vai nav smagi, kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu.

Veicot nelaimes gadījuma izmeklēšanu, ir nepieciešams sastādīt nelaimes gadījuma aktu (4 eksemplāros). MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 21. punkts nosaka, ka aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma, bet, ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs un objektīvu iemeslu dēļ to nav iespējams izmeklēt un aktu sastādīt 15 darbdienu laikā, nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz 30 darbdienām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 12. punktam, darba devējam vai darba aizsardzības speciālistam ir jāinformē Valsts darba inspekcija par notikušo nelaimes gadījumu darbā, norādot īsu informāciju par cietušo un tā iegūtajām traumām.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 14. panta 1. daļu, darba devējam ir jānodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. Šādu instruktāžu un apmācību veic, uzsākot darbu, mainoties darba raksturam vai darba apstākļiem, ieviešot jaunu vai mainot iepriekšējo darba aprīkojumu un ieviešot jaunu tehnoloģiju. Veiktās instruktāžas ir jāfiksē Darba aizsardzības instruktāžas uzskaites žurnālā.

Darbinieku veikto un plānoto obligāto veselības pārbaužu uzskaitei darba devējs var iekārtot obligāto veselības pārbaužu reģistru, atvieglojot sekošanu MK noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” prasību izpildei.

Lai izprastu, kāpēc darbinieki aiziet no uzņēmuma, var veikt aptauju. Aptauja palīdz noskaidrot uzņēmuma tēlu darba ņēmēju acīs, iegūt informāciju, kas patiesībā uzņēmumā notiek, kā uzlabot iekšējo darba vidi un paaugstināt darbinieku labklājības līmeni. Tā jums sniegs izpratni, kāpēc darbinieks pieņēmis lēmumu meklēt citu darbu, proti, kas ir svarīgākais aiziešanas iemesls. Ar ko jaunā darbavieta ir vilinošāka par esošo? Un vēl būtiski – ja būtu tāda iespēja, vai darbinieks atgrieztos šajā uzņēmumā? Ar kādiem nosacījumiem?