Līgumi

Darba likuma 97. pantā noteikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji par to vienojoties rakstveidā – tad piemērojami Darba likuma 40. panta noteikumi. Vienošanās pēc abu pušu parakstīšanas kļūst par darba līguma neatņemamu daļu.

Ar pievienoto valdes locekļa amata līgumu sabiedrība ar ierobežotu atbildību vienojas ar valdes locekli par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu sabiedrībā. Līgumā atrunāti valdes locekļa pienākumi, atbildība, darba un atpūtas laiks, konkurēšanas un informācijas izpaušanas ierobežojumi un citi noteikumi. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Ja ar valdes locekli nav noslēgts darba līgums, tad valdes loceklis neiegūst darbinieka statusu DL 3. panta izpratnē un viņam nav jāmaksā darba alga, t.sk. nav jāievēro noteikums, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu (DL 61. panta 1. daļa). Tomēr valdes loceklim izmaksājamā atlīdzība jebkurā gadījumā jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) tāpat kā darba samaksa algotam darbiniekam (Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 8. panta 2. daļa un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 12. daļa). Likuma par IIN 8. panta 2.1prim daļa paredz gadījumus, kad ar IIN un VSAOI apliek arī valdes locekļa domājamo (faktiski negūto) ienākumu minimālās mēneša darba algas apmērā.

Ar 01.01.2015. ir izslēgta Darba likuma 44. panta 3. daļa, kas paredzēja, ka ar valdes locekli slēdzams darba līgums, ja vien viņš netiek nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (skat. Valdes locekļa amata līgumu). Tas neaizliedz arī šobrīd nodarbināt valdes locekli, pamatojoties uz darba līgumu, taču šādā gadījumā jāņem vērā komerctiesību speciālās normas, piemēram, darba līgums jāslēdz uz noteiktu (valdes locekļa pilnvaru) laiku. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Ar pievienoto uzņēmuma līgumu viena puse (izpildītājs) uzņemas izpildīt otrai pusei (pasūtītājam) par noteiktu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai paveikt kādu pasākumu. Uzņēmuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2212. līdz 2229. pants. Uzņēmuma līgums par gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam dots uzdevums izpildīt konkrēta apjoma darbus, piemēram, izstrādāt būvprojektu, veikt tirgus pētījumu, u.tml. Ja izpildītājs – fiziskā persona ir pašnodarbinātā persona un iesniedzis atlīdzības izmaksātājam attiecīgu reģistrācijas apliecību, tad par nodokļu nomaksu atbild pats izpildītājs. Ja izpildītājs nav reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs, tad atlīdzības izmaksātājam ir pienākums ieturēt nodokļus (IIN un VSAOI) atlīdzības izmaksas vietā.

Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram uzdots radīt darbu regulāri ilgstošā laika posmā, piemēram, regulāri rakstīt rakstus laikrakstam, radīt scenāriju televīzijas seriālam, ilustrācijas periodiskam izdevumam, u.tml. Autora līgumu aprakstu skatīt augstāk pie Autora līgums par pasūtītu darbu (par gabaldarba veikšanu).

Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram dots uzdevums izstrādāt vienu konkrētu darbu, piemēram, izstrādāt dizaina projektu, radīt gleznu, u.tml.

Attālinātā darba līgums ir darba līguma paveids, kas paredzēts tiem gadījumiem, kad darbinieks savus darba pienākumus veic attālinātā veidā (ārpus darba devēja darbības vietas telpām), izmantojot darba devēja piešķirto vai savu personīgo aprīkojumu.

Darba koplīgums ir slēdzams rakstveidā starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. Darba koplīgumu var slēgt arī nozarē vai teritorijā. Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus. Darba koplīgums regulēts Darba likuma B daļā “Darba koplīgums” (17.-27.pants).

Ar pievienoto materiālās atbildības līgumu darbinieks uzņemas atbildību par tā pārziņā esošajām vai nodotajām darba devēja materiālajām vērtībām, piemēram, pamatlīdzekļiem, krājumiem, naudas līdzekļiem. No materiālās atbildības līguma izrietošo darbinieka atbildības pienākumu un apmēru regulē Civillikuma 1770. līdz 1792. pants un Darba likuma 72., 79. un 80. pants.