Dažādi rīkojumi un iesniegumi saistībā ar darbinieku pilnvarošanu, iecelšanu, atvaļinājumiem u.c.
Saskaņā ar MK rīkojuma Nr. 655 “Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.35.1. apakšpunktu darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus. Atbilstoši Darba likuma 40.pantam vienošanās par attālināto darbu jāietver darba līgumā.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. panta 2. daļas 7. apakšpunkts nosaka, ka reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas kopā pārskata gadā pārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, apliek ar uzņēmumu ieņēmumu nodokli. Lai izvairītos no neapliekamā apmēra pārsniegšanu, darba devējs var izdot rīkojumu, nosakot izdevumu limitu.
Darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā (skat. rīkojumu par dīkstāvi). Norīkojuma ietvaru nosaka Darba likuma 56. panta 2., 3. daļa, 57.pants un 74. pants.
Dīkstāves rīkojumus regulē Darba likuma 56. panta 2. un 3. daļa, 57. pants un 74. panta 1., 2. un 3. daļa. Dīkstāvei atbilst situācijas, kad darba devējs nenodarbina darbinieku, kuram nav šķēršļu veikt darba līgumā paredzētos amata pienākumus un kurš vēlējies to darīt, nespēj nodrošināt darbiniekam darbu vai kādu apstākļu dēļ darba pienākumu izpilde nav iespējama. Darba devējam ir pienākums dīkstāves laikā izmaksāt darbiniekam darba samaksu, ja noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja noteikta akorda alga.
Darbinieku obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtība un tai pakļautās personas / darbinieki ir noteikta MK noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. Saskaņā ar noteikumu 20. punktu, nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti (noteikumu 3. pielikums) divos eksemplāros, iepriekš aizpildot veselības pārbaudes kartes I sadaļu “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi”.
Darba likuma 59. pants nosaka, ka noteiktās piemaksas, prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzība saistībā ar darbu ir darba samaksa. Prēmiju piešķiršanu darbiniekiem nenosaka Darba likums vai kāds cits tiesību akts, par prēmiju piešķiršanu darba vietā atbild darba devējs vai uzņēmuma vadītājs. Pamatojums prēmijas izmaksai ir darba devēja izdots rīkojums.
Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, pieņemot darbinieku darbā, pamatojoties uz darba līgumu, izdod rīkojumu par pieņemšanu darbā un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.
