Zviedrija.
Sākuma datums- 2017.gads.
"Daudzfunkcionālās buferzonas” ir laukus ieskaujošas zemes platības, kur rūpīgi kombinētās joslās iestādīti dažādi augi un stiebrzāles. Tās palīdz saimniecībai un videi vairākos veidos: mazina nevēlamu vielu izskalošanos no aramzemes, palielina bioloģisko daudzveidību, piesaistot apputeksnētājus un “dabiskos ienaidniekus”, pilda lauku ceļu funkcijas lauksaimniecības transportlīdzekļiem, novēršot augsnes sablīvēšanos, un vēl citādi. Zviedrijas darba grupa pārbauda šo koncepciju.
Zviedrijas darba grupu, kas sāka darboties 2017. gadā, vada 1991. gadā izveidotā lauksaimnieku biedrība “Odling I Balans” (“Līdzsvarota lauksaimniecība”). Projekta mērķis ir izstrādāt un izplatīt daudzfunkcionālo buferzonu pilnīgu apstrādes un pārvaldības koncepciju ar metodes “SamZone” palīdzību. Šīs sistēmas izstrādāšanas nolūkā partneri lietos zinātniskos datus, veiks izmēģinājumus eksperimentālajās saimniecībās un izmantos lauksaimnieku, konsultantu, nozares un varas institūciju datus. Darba grupā ir apvienojušies lauksaimnieki, lauksaimniecības nozares pārstāvji, pētnieki, konsultanti un vides aizsardzības organizācija.
SamZones
Metode balstās uz biedrībā “Odling I Balans” iesaistīto lauksaimnieku idejām un pieredzi apvienojumā ar rezultātiem, kas iegūti aptaujā, kura tika organizēta ar mērķi noskaidrot, kādas ir pašreizējās zināšanas par lauksaimniecības lietojumplatību aizsargājamām/buferzonām Zviedrijā. Tīrumos un ap tiem dažādi sēklu maisījumi tiek sēti joslās, turklāt rūpīgi apsverot šādu joslu kombināciju un izvietojumu. Tieši īpašā kombinācija nosaka, ka zonas var sniegt daudzus labumus.
Daudzas priekšrocības
“Metodi “SamZones” lauksaimnieki izmanto vairākos praktiskos veidos, turklāt šādas zonas ļoti labvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību, kas saimniecībai dod vēl daudz citu labumu,” saka “Odling I Balans” priekšsēdētājs Hokans Vālsteds.
Tikai daži ieguvumi:
Samazina izskalošanos. Darbojas kā dabiskā barjera, novērš fosfora vai pesticīdu zudumus no lauksaimniecības zemes un to nonākšanu ūdenstilpēs.
Novērš augsnes sablīvēšanos. Lauksaimnieki tās lieto par lauku “ceļiem”, lai izvairītos no smago mašīnu braukšanas pa pašu tīrumu, tādējādi pasargājot augsni no sablīvēšanās.
Piesaista apputeksnētājus. Visu gadu nodrošina dabisko vidi apputeksnētājiem. Tas var uzlabot daudzu kultūru ražu, kā arī īpaši dot labumu medus ražotājiem.
Veicina dabiskos ienaidniekus. Nodrošina dabisko vidi kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem, ļaujot lauksaimniekiem samazināt mākslīgo kaitēkļu apkarošanas līdzekļu izmantošanu.
Piesaista lauku savvaļas dzīvniekus. Nodrošina pārtiku un patvērumu citiem savvaļas dzīvniekiem, kas labvēlīgi ietekmē vidi.
Maisījumi un joslu kombinācijas
Darba grupa izmēģina aptuveni 20 dažādus sēklu maisījumus 20 saimniecībās, kopumā strādājot ar apmēram 70 pārbaudes teritorijām Zviedrijā. Tiek izmēģināti gan daudzgadīgo, gan viengadīgo augu sēklu maisījumi. Vairākas kombinācijas satur pākšaugus, jo tie nav dārgi, ātri aug un ir labs putekšņu un nektāra avots. “Kā liecina daudzi avoti, iemesls, kāpēc ir sarucis mūsu vērtīgo kameņu skaits, ir fakts, ka atklātās lauku ainavās aizvien retāk ir sastopams ziedošs sarkanais āboliņš,” saka Zviedrijas konsultāciju dienesta “Hushållningssällskapet” konsultants Peters Haldens.
“Dažos daudzgadīgo augu maisījumos ir iekļauta zāle, lai aizpildītu tukšās vietas pēc magoņu dzimtas augu atmiršanas. Mēs pārbaudām vairākus maisījumus. Viens piemērs ir medus rasas, Persijas āboliņa, griķu un sējas vīķu maisījums, kas ir lēts un rada ļoti labus putekšņus un nektāru. Projekta ietvaros patlaban tiek izmēģināts, kurš no šiem maisījumiem ir vispiemērotākais,” saka projekta vadītāja Helēna Elmkvista.
“Tas ir visinteresantākais, ko daru kā lauksaimnieks...” atzīst Hokans Vālsteds, lauksaimnieks un “Odling I Balans” prezidents, raugoties uz savām skaisti ziedošajām daudzfunkcionālajām buferzonām, kas ir pilnas ar kamenēm un savvaļas bitēm.
Ekonomiskā ietekme
Projekts pārbauda dažas praktiskas problēmas, kas ir saistītas ar šādu buferjoslu apstrādi. Viens šāds jautājums ir iespēja sēt maisījumu ar dažādām lielām sēklām, bet otrs – kā nepieļaut nezāļu izplatību. Kultūrām, kurām apputeksnēšana ir svarīga ražas novākšanā, labumu var dot tādu augu audzēšana, kas piesaista apputeksnētājus. Tomēr kopumā šādu buferjoslu izveidošana prasa papildu darbu no lauksaimnieka, tāpēc kaut kā jāsedz izmaksas (piem., izmantojot kopienu vai papildu maksājumus vides sertifikācijā vai kaut kā tamlīdzīgi).
Izplatīšana
Pieredze un zināšanas, ko ieguva lauksaimnieki, kuri izmēģināja daudzfunkcionālās buferzonas, ir dokumentētas un apkopotas zināšanu bāzē, kas tiks izplatīta citiem. Tāpat tika izmēģinātas dažādas rindsējmašīnas un augsnes kultivatori. “Patiesībā sēklu sēšana ir zināms izaicinājums, jo ir nepieciešams rīks, ko var izmantot ļoti atšķirīgu lielumu sēklu maisījumam,” saka Martins Andersons, viens no “Odling I Balans” lauksaimniekiem.
