Somija
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 2016.gads -2019.gads.
Somijā rudens ir lietains un slapjš, un graudi ir jāizkaltē, lai tos varētu uzglabāt un izmantot ziemā. Darba grupa Somijā ir uzsākusi graudu kaltes pilotprojektu, kuras darbībā tiek izmantota uz IT balstīta monitoringa sistēma. Ar kaltes palīdzību var iegūt augstas kvalitātes kaltētus graudus, kas prasa mazāku lauksaimnieka piepūli ar mazāku enerģijas patēriņu, nekā tradicionāli izmantotajās kaltēs.
Graudu kaltēšana, sagatavojot tos ziemai, var prasīt daudz laika un enerģijas, jo sevišķi tādā valstī kā Somija, kur rudens parasti ir ļoti lietains. Tradicionālās kaltēšanas metodes turklāt var negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti. Šīs metodes bieži vien nespēj atbilstoši tikt galā ar augu daudzveidību un vides apstākļiem, kas savukārt var nozīmēt to, ka mērījumi nav precīzi.
Temu Tulki no graudu kaltēšanas uzņēmuma „Antti-Teollisuus” (MVU) mums apgalvoja: „Šobrīd pieejamās mērīšanas tehnoloģijas nav pietiekami precīzas jebkuros apstākļos, tādēļ lauksaimnieki dažreiz kaltē graudus ilgāk, nekā tas ir nepieciešams, kas palielina enerģijas patēriņu un var ļoti negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti.”
Brāļi Juha un Jusi Sipolas no Rietumu Somijas un „Antti-Teollisuus” izlēma izveidot darba grupu šīs problēmas risināšanai, kas šobrīd īsteno „viedās” kaltes pilotprojektu, kuram izstrādātas speciālas vadlīnijas. „Viedā” kalte uzlabo graudu kvalitāti un palīdz lauksaimniekiem ietaupīt enerģiju, laiku un naudu. Šim pilotprojektam ir šādi galvenie mērķi:
Pilnveidot kaltēšanas procesu.Uzticami mērījumi katrā svarīgajā posmā ļauj iegūt precīzāku kontroli pār kaltēšanas procesu. Kaltē ir ierīkota integrēta mitruma mērīšanas iekārta, kas nozīmē to, ka var tikt samazināta konkrētā auga īpašību un mērījumu veikšanas ietekme uz vidi. Sistēma ļauj veikt mērījumus kaltēšanas procesa laikā un veikt atbilstošas korekcijas. Tādējādi lauksaimnieks var izvairīties gan no pārkaltēšanas, kas var būt par iemeslu zemākai graudu kvalitātei, gan no nepietiekamas kaltēšanas, kas var būt par iemeslu tam, ka kaltēšana ir jāsāk no jauna. Pilnveidotais kaltēšanas process ļauj lauksaimniekam sagatavot augstas kvalitātes kaltētus graudus, kurus var uzglabāt un efektīvi izmantot visā ziemas periodā.
Enerģijas patēriņa samazināšana. Iepriekš aprakstītā kaltes precizitāte nozīmē to, ka salīdzinājumā ar tradicionālajām kaltēm tā palīdz ietaupīt enerģiju. Turklāt vēl svarīgāk ir tas, ka tā tiek kurināta ar saimniecībā ražotu šķeldu, tādējādi samazinot lauksaimnieka izmaksas un sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikā.
Lauksaimnieka laika resursu taupīšana. Kaltes uzlabotā precizitāte nodrošina arī sistēmas uzticamu automatizāciju, kas lauksaimniekiem ļauj ietaupīt laiku, jo viņiem nav pastāvīgi jāpārbauda mitruma līmeņi. Kalte turklāt ir „vieda”, proti, tā ir savienota ar no attāluma vadāmu monitoringa sistēmu, kas informāciju par kaltēšanas procesu nosūta uz „mākoni”, lai lauksaimnieki varētu pārbaudīt situāciju, lai kur viņi atrastos.
Gan Juha, gan Jusi ir pieredze zinātnē, kā arī abi ir strādājuši gan lauksaimniecības, gan citās nozarēs. „Citās nozarēs iegūtās pieredzes dēļ mēs varam skaidrāk saredzēt jaunas iespējas lauksaimniecībā, inovācijas parasti ir jau pastāvošu lietu un zināšanu jauna apvienošana,” tā teic Juha.
Projekta ietvaros jau uzstādīta pilotiekārta, kas šobrīd tiek kalibrēta un testēta. Projekts turpināsies divus gadus, veicot pilottestēšanu darba apstākļos, kā arī apkopojot un analizējot rezultātus. Pēc tās pilnveidošanas un pabeigšanas tehnoloģija tiks komercializēta.
Plašāka informācija: http://www.netikka.net/mtysippola/EIP.php https://ec.europa.eu/eip/agriculture/sites/agri-eip/files/field_core_attachments/nw_grain_dryer_08052018_en.pdf
