Jaunumi

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” decembra numurā informējam par Zemkopības ministrijas sagatavotā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.–2027.

Lai skaidrotu virzību uz Zaļo kursu, lauksaimnieku iespējām pārmaiņu laikā un spējām pielāgoties un attīstīties, aicinām piedalīties ekonomikas konferencē “Zaļā kursa ietekme uz lauksaimniecības ekonomiku”, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Diāna Garjāne ir jauna sieviete, kura ar vīru un mazo meitiņu dzīvo un saimnieko Balvu novada Bērzkalnes pagastā. Jauniete jau pāris gadus nodarbojas ar biškopību, pamazām attīsta saimniecisko darbību un domā par saimniekošanas dažādošanu.

LLKC Balvu birojs novembrī rīkoja semināru par interesantu un Latvijā vēl ne tik ļoti populāru tēmu un augu audzēšanas sistēmu – meža dārziem.

Lai saprastu, vai un kā Latvijā iespējams sasniegt ambiciozo mērķi – 2030. gadā 30% no lauksaimniecības zemēm un 30% no publiskā sektora pārtikas iepirkumiem ir bioloģiski – 14.

Gada nogalē dārzkopjiem profesionāļiem un tiem, kuriem tas ir vaļasprieks, parasti iestājas miera periods. Tas ir laiks, kad rudens raža novākta, dārzs ieziemots, un ir laiks izvērtēt paveikto, izdarīt secinājumus, meklēt jaunus risinājumus, sapņot un plānot nākamā gada darbus saimniecībā.

“Laukiem būt!” mācības  jauniešiem, jauniem uzņēmējiem un jauniesācējiem šogad notika jau 10. reizi, tās rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ciešā sadarbībā ar 26 birojiem visā Latvijā, tajā skaitā mācībās iekļāvās arī Krāslavas novada jaunieši vecumā līdz 40 gadiem.

Biedrība «Īslīces pagasta sieviešu klubs «Rītausma»» noslēgusi Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu degradēto biotopu atjaunošanai dabas liegumā «Īslīce» sarkanvēdera ugunskrupja aizsardzībai.

Zemnieku saimniecība «Bogdani» nodarbojas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību Vecumnieku pagasta Misas pusē. Saimniecībā apstrādā lauksaimniecības zemi – ap 110 ha – un 60 ha mežus.

Zemniekus, kam piederēja lauku sētas, senatnē sauca par saimniekiem. Saimē tolaik ietilpa vismaz trīs (vectēva, tēva un dēla) ģimenes, ko apvieno asinis, viena sēta un novads un senču kults. Toreiz, kad šīs pazīmes bija saimnieka statusa apliecinājums, lauksaimniecība bija citāda.

Lapas