Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība ES valstīs lai gan lēnām, tomēr notiek. Par to spriests COPA–COGECA darba grupā „Bioloģiskā lauksaimniecība”, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Agnese Hauka.
Situācija bioloģiskajā lauksaimniecībā ES dalībvalstīs ir atšķirīga. Dānijā bioloģiskās lauksaimniecības attīstība ir samazinājusies, un vairs nav vērojams tik straujš bioloģisko saimniecību skaita palielinājums kā iepriekšējos gadus. Lai atbalstītu bioloģiskās produkcijas ražošanu, valstī ir izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam palielināt sabiedriskajās iestādēs (bērnu dārzi, skolas, slimnīcas, armija) lietotās bioloģiskās produkcijas apjomus līdz 60% no kopējā pārtikas patēriņa.
Zviedrijā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmanto 500 tūkstošus hektāru zemes. Pirmajos sešos 2014. gada mēnešos pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem ir palielinājies par 30%.
Somijā ir izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam palielināt bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās zemes platības līdz 20% no kopējās valsts lauksaimniecības zemes (LIZ). Līdz ar to arī Lauku attīstības programmas (LAP) ietvaros ir paredzēti vairāki atbalsta pasākumi bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Tiek runāts par to, ka sabiedriskās iestādēs daudz vairāk jāizmanto bioloģiskie produkti – lielākoties graudi un dārzeņi.
Norvēģijā tikai 5% zemes platības tiek izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām. Galvenie bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir piens un liellopu gaļa, bet daudz vairāk būtu nepieciešami dārzeņi. Jau janvārī un februārī būs jāimportē dārzeņi, tāpat valstī nav pietiekams arī bioloģisko graudu apjoms. Taču palielinās lauksaimnieku interese par iesaistīšanos bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Austrijā 10% no visas saražotās lauksaimniecības produkcijas ir bioloģiskā, un pastāvīgi palielinās pieprasījums pēc tās. Bioloģiski audzēti graudi tiek eksportēti uz Vāciju un Beļģiju.
Vācijā ir iestājusies stagnācija, bet ir augsts pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas, tas palielinājies par 7%, bet piedāvājuma apjoms ir palicis nemainīgs.
Francijā pēdējos piecos gados ir dubultojies bioloģisko saimniecību skaits – šobrīd valstī ir 26 tūkstoši bioloģisko saimniecību. Bioloģiskās platības palielinājušās līdz 1 milj. ha. Pēdējos divos gados ir apstājusies saimniecību interese pārstrukturēties uz bioloģisko saimniekošanu, bet sabiedrības pieprasījums pēc bioloģiski audzētas pārtikas palielinās vidēji par 9% gadā.
Beļģijā pastāv atšķirība starp Flandriju un Valoniju. Kopumā valstī bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izmantoti gandrīz 60 tūkst. ha. Ja 2012. gadā valstī bija 2200 bioloģisko saimniecību, tad 2014. gadā to skaits bija jau 3000. Vairāk nekā puse no bioloģiskajām platībām ir ilggadīgie zālāji un ganības, aptuveni 1/3 platību tiek audzēti graudaugi (kvieši, tritikāle, rudzi), proteīnaugi un dārzeņi. Valonijā galvenā bioloģiskā produkcija ir gaļa.
Igaunijā bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izmantoti 16% zemes. Bioloģisko saimniecību skaits vairs nepalielinās, un 2014. gadā pirmo reizi tas pat ir samazinājies. Tas saistīts ar izmaiņām bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam LAP ietvaros. Palielinājies bioloģiskās lopkopības saimniecību skaits, tomēr tajās saražoto bioloģisko produkciju pārdod kā konvencionāli ražotu.
Lietuvā bioloģiskā lauksaimniecība attīstās lēni, un 2014. gadā tikai 5% lauksaimniecības zemes tika izmantota bioloģiskās produkcijas ražošanai. Galvenā bioloģiskā produkcija ir graudaugi, kas tiek eksportēti uz ES valstīm.
Latvijā veiksmīgi attīstās bioloģiskā pārstrāde, bet samazinās saimniecību skaits un platības, jo kopš 2013. gada jaunas saimniecības nevar pieteikties atbalstam.
Diskusijās Itālijas pārstāvis norādīja, ka ievērojams bioloģiskās produkcijas apjoms Eiropā tiek ievests no trešajām valstīm, un nepieciešams aizsargāt ES tirgu no tā.
Pēc COPA–COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone
Ekspertu dalība pasākumā organizēta VLT aktivitātes ”Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros. Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.
UZZIŅA
COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.
Pievienot komentāru