Bažas par ķīmiski kastrētu kuiļu gaļu

Tā kā pastāv bažas, ka ķīmiski kastrētu kuiļu gaļa varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, no 2018. gada ES aizliegs šādas gaļas realizāciju tirgū.

Pastāv bažas, ka Latvijā nonāk arī cūkgaļa no Beļģijas, kur visplašāk tiek praktizēta kuiļu imunokastrācija jeb vakcinēšana, kas samazina specifisko kuiļa smaku, bet, iespējams, var atstāt iespaidu uz cilvēka reproduktīvo veselību. Par to maijā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē informēja Latvijas Cūku audzētāju biedrības vadītāja Dzintra Lejniece. Viņa norādīja, ka patlaban tiek meklētas alternatīvas metodes, kā samazināt specifisko kuiļa smaku, neizmantojot ķīmisko kastrāciju.

Kuiļa smaka ir nepatīkama un var izdalīties, kad nekastrētu cūku tēviņu gaļu karsē cepšanai. Patlaban tiek izmantotas trīs galvenās pieejas kuiļa smakas likvidēšanai gaļā  –  priekšlaicīga nokaušana, ķirurģiskā kastrācija vai, retākos gadījumos, imunokastrācija. COPA–COGECA un Eiropas Komisijas (EK) cūkgaļas darba grupas sanāksmē Briselē, kur skatīts šis jautājums, secināts, ka visplašāk ķīmisko kastrāciju izmanto Beļģijā, turklāt lielākā daļa no šādas gaļas nonāk Austrumeiropas valstu tirgos.

„Cūkgaļas lietošanas tradīcijas Latvijā pieprasa kastrētu dzīvnieku gaļu bez specifiskās smakas. Tomēr, tā kā ES tirgus ir atvērts, ir bažas par imunokastrētu dzīvnieku gaļas masveida ienākšanu Latvijā. Tāpēc ļoti būtiska ir patērētāju informēšana par gaļas izcelsmi. Esam vērsušies Pārtikas un veterinārajā dienestā ar lūgumu pastiprināt šo kontroli, līdzīgi kā uz cita produkta norādot, ka tas satur ģenētiski modificētus organismus, uz cūkgaļas norādot, ka dzīvnieks medikamentozi kastrēts,” aģentūrai LETA sacīja Dzintra Lejniece. Vienlaikus viņa atzina, ka imunokastrētu cūku gaļa ES nav viennozīmīgi vērtēta, piemēram, Spānijai raksturīgā vītinātā gaļa tiek ražota tieši no nekastrētiem kuiļiem.

Pēc COPA-COGECA ekspertu atskaitēm sagatavoja

Iveta Tomsone,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

UZZIŅA

  • COPA-COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimnieku organizācija ES dalībvalstu lauksaimnieku pārstāvjiem komunikācijā ar lauksaimniecības politikas veidotāju EK un citām starptautiskām institūcijām. COPA dibināta 1958. gadā, COGECA dibināta 1959. gadā, un no 1962. gada abas organizācijas strādā apvienoti.
  • COPA ir pārstāvētas 60 ES dalībvalstu lauksaimnieku NVO, un 36 partnerorganizācijas no Eiropas valstīm kā Islande, Norvēģija, Šveice.
  • COGECA pārstāv 38 lauksaimnieku nevalstiskās kooperatīvu organizācijas no ES dalībvalstīm, un partnerorganizācijas no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.
  • COPA-COGECA biedru organizāciju intereses tiek aizstāvētas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. 
COPA/COGECA kategorija: 

Pievienot komentāru

Plain text

  • HTML tagi nav atļauti.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.